Pēc sporta nozares saceltās trauksmes Saeimas sporta apakškomisija lēmusi prasīt valdībai piešķirt divus miljonus eiro ziedojumu krituma kompensēšanai sporta organizācijām. Var jau cerēt uz valdības priekšvēlēšanu periodā mīkstināto sirdi, kas jau izpaudās, piemetot naudu arī pedagogu algām, bet arī šis izskatās pēc vāja mierinājuma. Jau līdz augusta beigām sporta organizācijas saņēmušas uz pusi mazāk ziedojumu nekā pirms gada, kas esot par 10-15 miljoniem mazāk, un līdz gada beigām prognozēts kritums līdz pat 75%. Turklāt nav garantijas, ka valdība šos divus miljonus iedos - par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka par ziedojumu apjomu varēšot spriest tikai gada beigās un pašām organizācijām esot aktīvāk jāstrādā ar uzņēmējiem. Arī IZM Sporta departamenta direktora Edgara Severa arguments par lielāku budžetu sportam šogad neiztur kritiku. Jā, programmai Sports šogad atvēlētie 51,37 miljoni eiro ir par pusotru miljonu vairāk nekā pirms gada, bet no šīs summas par diviem miljoniem vairāk nekā pērn aizgājuši sporta būvēm - 19,3 miljoni plus vēl dotācija LOK galvoto kredītu atmaksai 1,7 miljoni. Sportisti un sporta organizācijas neko vairāk nesaņem, budžets ir līdzīgs kā pērn: sporta federācijām un sporta pasākumiem - vien trīs miljoni, nacionālās nozīmes sporta pasākumiem - nepilns miljons, augstas klases sportam - 6,7 miljoni. Nav nekāda pielikuma, kas kaut daļēji atsvērtu uzņēmumu ziedojumu kritumu. Tas, ka uzņēmējus pārstāvošā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jaunajā ziedojumu politikā nesaskata problēmas, nav rādītājs - šī lielā organizācija pati pamatā pārtiek no ne mazām iestāšanās un biedru naudām, nevis ziedojumiem. Maz mierina arī FM atruna, ka viena nodokļu saņemšanas atvieglojumu varianta vietā ir trīs, ja visi trīs varianti ir mazāk ziedot rosinoši. Līdz šim uzņēmumi saņēma nodokļa atlaidi 85% apmērā no ziedotās summas un drīkstēja ziedot ne vairāk kā 20% no nodokļa kopējās summas. Tagad var samazināt ar nodokli apliekamo peļņu par ziedoto summu, kas nedrīkst pārsniegt 5% no iepriekšējā gada peļņas pēc nodokļiem, vai par ziedoto summu, kas nedrīkst pārsniegt 2% no iepriekšējā gadā maksātajām bruto algām ar sociālo nodokli. Vēl variants - samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli dividendēm par 75% no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no aprēķinātā nodokļa. Varbūt, ka lielāki ziedojumi varētu ienākties brīdī, kad uzņēmumi sadala peļnu, taču jāatceras, ka ieviestā nulles procentu likme reinvestētajai peļņai uzņēmumus vairāk mudināt reinvestēt, nevis ziedot. Sporta jomā ziedojumu problēma neskar tikai profesionālo sportu, bet arī skolēnu, jauniešu sportu - jo mazāk to nodrošinošie klubi, federācijas saņems ziedojumos, jo plašāk būs jāatver maciņš vecākiem. Jā, par dalības maksu akreditētās sporta skolās, klubos var saņemt nodokļu atlaides, iekļaujot šos maksājumus gada ienākumu deklarācijā, bet tas sedz tikai daļu no summas, turklāt nereti maksimālais atvieglojumu limits jau tiek izsmelts ar citiem izdevumiem. Nevar arī noliegt, ka līdzšinējo sistēmu izmantoja arī naudas atmazgāšanai, daļu no ziedojuma atdodot atpakaļ ziedotājam. Arī sabiedrība neviennozīmīgi raugās uz valsts kapitālsabiedrību milzu ziedojumiem sporta klubiem un federācijām, ņemot vērā grūti saprotamus kritērijus. Valstij jārūpējas par godīgu nodokļu nomaksu, caurspīdīgiem ziedojumiem, bet jaunie nosacījumi arī negarantē «otkatu» prakses izskaušanu, vienīgi var mazināt lielo ziedojumu apmēru. Jāpiekrīt, ka stingrāk vajadzētu kontrolēt un, iespējams, limitēt tieši valsts kapitālsabiedrību ziedojumus, jo šis ir sabiedrības kopējais labums, nevis tikai privātuzņēmēju darīšana. Ja kontroles centralizācijai nebūtu politiskas ietekmes dalīšanas pieskaņas, varētu šādu ziedojumu kontroli centralizēt. Lai vai kā, te jāmeklē risinājums, lai atsevišķu negodīgu darboņu un valsts nodokļus kontrolējošo dienestu mazspējas dēļ negrautu sporta un citu nevalstisko sektoru, kas bieži aizlāpa valsts un pašvaldību atstātos caurumus, parūpējas par sabiedrības grupām, kuras tām nav prioritāras. Jā, arī organizācijām jāmācās uzrunāt atbalstītājus tā, lai viņi būtu ieinteresēti ne tikai «otkatā», bet to vieglāk izdarīt, ja ir pretī mehānisms, kas stimulē ziedošanu. Turklāt ne tikai uzņēmumiem, bet arī privātpersonām. Simpātiska šķiet citu valstu sistēma, kad katrs nodokļu maksātājs zināmu summu jeb procentu no nodokļiem drīkst pēc savas izvēles ziedot nevalstiskajām, tostarp sporta, labdarības, kultūras, un citām organizācijām, tostarp politiskajām partijām. Tā cilvēki redz, kā tiek izmantoti viņu maksātie nodokļi, tā tiek veidota aktīva pilsoniskā sabiedrība, notiek komunikācija starp dažādām sabiedrības grupām, arī varu un sabiedrību. Turklāt - ne tikai vēlēšanu gadā!