Aizvadītajā nedēļā daudz kritikas gan no Saeimas vēlēšanu kandidātiem, gan nozares speciālistiem saņēma veselības ministre Anda Čakša (ZZS). Gan pārspīlētas, gan pamatotas, jo īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju izslēgšanu no valsts apmaksāto veselības pakalpojumu saņēmēju loka Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Politiskie konkurenti brēkuši pēc ministres demisijas, Latvijas Ārstu biedrības ilggadējais prezidents Pēteris Apinis atstājis amatu, kurā nevarot palikt, «ja valsts atklāti grauj veselības aprūpes pamatprincipus - vienlīdzību un pieejamību». Čakšai, kuru viņš salīdzinājis ar Hitleru, esot pilnīgi vienaldzīgi 60 000 iedzīvotāju, kuriem nu būšot «jāmirst, jo viņi nemaksā sociālo nodokli pietiekamā apjomā». Nez vai tā tagad viņi mirs, bet MUN maksātāju atstāšana aiz borta gan ir netaisnīga. Nenoraidu nostāju, ka visiem strādājošajiem un noteiktām strādātspējīgo kategorijām jādod sava artava veselības aprūpes budžetā, ja no tās grib kaut ko ņemt. Bet nez kāpēc nav ņemts vērā, ka mikrouzņēmēji jau dod, un vairāk nekā virkne citu, kas iekļauti valsts apmaksāto pakalpojumu saņēmēju lokā, piemēram, daļlaika slodzi SIA strādājošie, kas nesaņem pat minimālo algu. Neatkarīgajā arī vērsās kāda MU īpašniece, aprakstot neapskaužamo situāciju. Pēc tam, kad MUN pacēla no deviņiem uz 15% no apgrozījuma, viņas nelielais uzņēmums ar 3,5-4 tūkstoši apgrozījumu mēnesī nodokļos valstij samaksā ap 450-500 eiro. Salīdzinoši minimālās algas saņēmējs nodokļos samaksā ap 150 eiro. Tajā pašā laikā lielu daļu medicīnas pakalpojumu sev un nepilngadīgajam bērnam viņa bijusi spiesta apmaksāt pēc komerctarifa, savukārt, slimnīcā bijis jānoguļ (un jāapmaksā) vismaz desmit dienu tikai tāpēc, lai sagaidītu rindu uz izmeklējumiem, magnētisko rezonansi, jo, izejot no slimnīcas un ārstējoties ambulatori, rinda tiktu zaudēta un izmeklējumi jāveic par pilnu maksu. Viņai nav pārliecības, un pilnīgi pamatoti, ka nākamgad, samaksājot valsts noteikto apdrošināšanas iemaksu - 206 eiro, viņa tik un tā nesaskarsies ar tām pašām problēmām, tādējādi par veselības aprūpi samaksājot dubulti. Arī privāto veselības apdrošināšanu uzņēmumam ar trīs darbiniekiem apdrošināšanas kompānijas nepiedāvā. It kā nepietiek ar palielināto nodokli un atstāšanu ārpus valsts veselības aprūpes, MUN maksātāji tiek sodīti trīskārt: viņi nesaņem arī nodokļu atvieglojumus un atmaksu par saviem un bērna veselības, izglītības izdevumiem. MUN maksātāji sodīti trīskārt: palielināts nodoklis, atstāti ārpus valsts veselības aprūpes un vēl liegums saņemt nodokļu atvieglojumus un atmaksu par saviem un ģimenes locekļu veselības, izglītības izdevumiem Tikai pēc tam, kad jau bija palaista tautās informācija par to, kam, cik jāmaksā, un sacelta ažiotāža ap MUN maksātājiem, priekšvēlēšanu gaisotnē Čakša atzina, ka «jādomā par automātisku veselības apdrošināšanas maksājumu cilvēkiem, kuri ir nepilnajā nodokļu režīmā». Var jau būt, ka pirms gada ministre domās bija jau citur, kur (dzemdību atvaļinājumā) viņa devās uzreiz pēc likuma pieņemšanas Saeimā, bet nevar teikt, ka šis iepriekš bija kā nepamanīts caurums sietā, caur kuru negribēti izmesti MUN maksātāji. Jau 2017. gada oktobrī valdība skatīja nevis Veselības, bet gan Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, iekļaujot MU liktenīgo teikumu: «Mikrouzņēmuma darbinieki nav pakļauti veselības apdrošināšanai». Uzņēmēji, protams, nevēlējās, lai tiktu palielināts nodoklis par šo 1% veselības aprūpei, ko palielināja citiem, argumentēja, ka citi pilnas likmes nemaksātāji paši var izvēlēties, pievienoties valsts apmaksātajam veselības pakalpojumu grozam vai nē. Palielināt MUN likmi, pieliekot šo 1% no minimālās algas, varbūt arī nebūtu bijis labākais variants, tomēr labāks nekā esošais gan, jo tad veselības apdrošināšanas maksājums nebūtu jāsamaksā uzreiz, vienā dienā par diviem gadiem, kā tagad, bet tāpat kā pārējie ik mēnesi maksātu papildus 4,30 eiro. Šī lieta tika atstāta pusratā, īsti nezinot, ko ar to iesākt. Nevīžība? Vai arī slēpts spiediens uz MUN režīmu, kuru reiz jau mēģināja izskaust? Ja tā, kāpēc tas jādara caur veselības aprūpi, lietām, ar kurām spēlēties nedrīkst? Ne visus līdzekļus attaisno mērķis. Nav nekādas jēgas no Čakšas demisijas laikā, kad līdz vēlēšanām palicis mazāk nekā mēnesis. Ar steigu jāizstrebj savārītais, jālikvidē šī netaisnība, nevis tā vēl vairāk jāpastiprina ar arvien jaunu atvieglojumu solīšanu citām sabiedrības grupām - piemēram, no nākamā gada pensionāriem atcelt desmit eiro pacienta līdzmaksājumu par katru slimnīcas gultā pavadīto dienu.