Aplūkosim nedaudz vienkāršotu biznesa piemēru. Zemnieku saimniecība piegādāja kādam uzņēmumam graudus par vienu miljonu eiro. Uzņēmums graudus eksportēja uz Alžīriju, Ēģipti un Maroku, taču naudas pārskaitījumi par graudiem ilgstoši kavējās. Zemnieku saimniecība nesaņēma lielāko daļu no rēķina par graudiem, bet uzņēmums nespēja pildīt citas saistības un nonāca maksātnespējas un likvidācijas procesā. Tagad likvidators iekasē milzīgu starpniecības naudu par katru atgūto eiro. Kam patiesībā ir jāpieder naudai, kuru tik alkatīgi kampj likvidators? Atbilde ir acīmredzama: visa nauda, ko iegūst maksātnespējas administrators, ir nauda, kuru nesaņems zemnieku saimniecība par graudu piegādēm. Šajā piemērā likvidators iesūc zemnieka naudu! Par katru eiro, kas ieripos likvidatora kabatā, būs mazāks naudas apjoms, ko saņems zemnieks. Šajā piemērā viss, ko pakamps likvidators jaunam Lamborghini modelim, ir nauda, kuru nesaņems zemnieks gan par saviem sviedriem, gan par visiem tēriņiem, audzējot graudus. Maksātnespējas administratoru pakamptie miljoni rodas, atņemot naudu reāliem ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un produkcijas piegādātājiem. Maksātnespējas administratoru kliķe uzbarojas nevis no abstraktas nevienam nepiederošas naudas, bet no konkrētu īpašnieku naudas Kāpēc daudzos gadījumos aptīrītie kreditori pret to neprotestēja? Ja maksātnespējas administratoru kliķe aptīra kreditoru, kas attiecīgajā uzņēmumā iestrēgušos līdzekļus pārskaitīja no čaulas kompānijas kontiem, kuros glabājas ienākumi, par kuriem Latvijā nekad netika maksāti nodokļi, tad var gadīties, ka šāds kreditors nav ieinteresēts kliegt par maksātnespējas administratoru alkatību. Tad aptīrāmais meklē veidu, kā delikāti un diskrēti izvingrot no grūtībām, un ir ieinteresēts piekrist negodīgu administratoru shēmām. Ja administratori aptīra personu, kas ir no kriminālās pasaules, tad ir risks, ka aptīrītais kreditors no tiesiskā rāmja pāriet kriminālā rāmī, un tad maksātnespējas administrators savu skaisto un grezno dzīvi riskē pabeigt ļoti ātri, vēl agrā vecumā un ar lodi pakausī. Tā kā Latvijā šādi gadījumi ir salīdzinoši reti, vairums Latvijas administratoru labi zina, ar kuriem kreditoriem jokot nedrīkst. Kamēr maksātnespējas administratoru kliķe aptīrīja tikai blēžus un nodokļu nemaksātājus, tikmēr sabiedrība neuztraucās par maksātnespējas klana darbības metodēm un mērogiem. Taču izskatās, ka maksātnespējas administratoru kliķes alkatība auga straujāk par naudas daudzumu, kuru var pakampt apzagtajiem, kas par to skaļi nekliedz. Padomāsim loģiski. Ja vienas komercbankas likvidācija, izlaižot to caur Latvijas likvidatoru dzirnavām, nozīmēs, ka no kopējās kreditoru un komercbankas ieguldītāju naudas likvidatori pakamps 400 miljonus, tad visiem, kuru nauda šādi tiks pakampta, ir jēga iztērēt pat desmitiem miljonu advokātiem, juristiem, oficiālajiem lobijiem, lai novērstu tik nekaunīgu naudas izkampšanu. Tāpēc nevajag brīnīties, ka viens advokātu birojs ir pilnīgi oficiāli izsludinājis miljons eiro lielu atlīdzību tiem, kas dalīsies ar audio vai video ierakstu, kas pierādīs, ka ABLV bankas likvidācija ir nelikumīga sazvērestība starp varu un maksātnespējas administratoru kliķi. Tikai tas jau nav vienīgais šaubīgais jautājums ABLV lietā. Kad augusta beigās Rīgā viesojās Eiropas Parlamenta īpašā komiteja finanšu noziegumu, naudas atmazgāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos, tad tās sēdes laikā tika izteikta informācija par daudzām dīvainībām ABLV likvidācijas lietā. Amerikas jautājumu lielākie eksperti Latvijā daudzkārt uzsvēra, ka visu ko amerikāņi varot piedot, bet, tiklīdz tiek apietas Ziemeļkorejas sankcijas, tad tā jau ir sarkanā līnija, ko ASV nevar piedot. Tāpēc, publiskā telpā nonākot informācijai par Ziemeļkorejas pārskaitījumu, ABLV bankas nāve bija nenovēršama. Informācija, kas pašlaik būtu pārbaudāma - ABLV t.s. Ziemeļkorejas pārskaitījuma gadījumā bija tikai starpnieks, kas izpildīja ļoti lielas globāla mēroga bankas uzdevumu. Pret šo lielo banku, kuras klients veica pārskaitījumu uz Ziemeļkoreju ar ABLV starpniecību, nekādas sankcijas nav piemērotas. Pat vairāk! Lielajai bankai joprojām ir liels gods un liela slava, un tai netiek liegti ASV dolāru pārskatījumi, nedz kā citādi ierobežota darbība. Visticamāk, ka mēs ļoti daudz ko nezinām par to, kas patiesībā notiek Latvijas varas un finanšu sistēmas uzraudzības gaiteņos. Varbūt atlīdzība par kompromatiem ir jāizsludina nevis privātiem advokātiem, bet ir laiks KNAB izsludināt vismaz miljonu eiro lielu atlīdzību par pierādījumiem, kas ļautu apkarot lielmēroga korupciju Latvijas finanšu sistēmas uzraudzībā.