«Ir jāpārtrauc šķelt latviešu tautu atkarībā no tā, kādā dzimtajā valodā mēs runājam,» savā video uzrunā pauž Saskaņas saraksta kandidāte Evija Papule. Klausos vienreiz, otrreiz, desmito reizi un divdesmit ceturto reizi. Un neko nesaprotu. Kā var šķelt latviešu tautu «atkarībā» no tā, kādā dzimtajā valodā mēs runājam? Vai latvieši runā vairākās «dzimtajās valodās»? Ak, jā, bet tas ir kandidātes emocionālais izrāviens ceļā uz Saeimu, tāpēc var piedot arī pilnīgas aplamības, kuras tiešām nākušas no sirds. Neviena Holivudas aktrise nespētu izvaikstīties tā, kā to darīja topošā iekšlietu ministre biedrene Strīķe. Tādi paši emocionāli sirdscilvēki ir arī pārējie «latvieši», kuri, sajutuši politiskā lifta straujo šļūcienu uz Saeimas debesīm, iesaistījušies prokreml..., piedošanu, eiropeiski sociāldemokrātiskajā Saskaņā. Protams, ikvienā eiropeiskajā partijā vajag būt pa kādam īpatnim, kurš strādā par latvieti, un Saskaņa nav izņēmums. Un katrā šādā «saskaņā» jābūt pa kādam kirhenšteinam un pa kādai papulei, kas raudulīgi pielūdzas Kremļa biedrīšiem, lai tie palīdz vienot traki sašķelto latviešu tautu, kas kā tāda sādžas poliglote joprojām runā vairākās dzimtajās valodās... Emocijas šļakst arī citās partijās. TV24 raidījumā, ko vada žurnālists Armands Puče, Jaunās konservatīvās partijas zvaigznei Jutai Strīķei tika uzdots jautājums - vai viņa pazīst tādu Annu Potapovu? Domāju, neviena Holivudas aktrise nespētu izvaikstīties tā, kā to darīja topošā iekšlietu ministre biedrene Strīķe, uz jautājumu tā arī neatbildot. Ikvienam ar smadzenēm apveltītam indivīdam, to redzot, rodas loģisks jautājums: klau, tā ir jūsu nopietnība - bīdīt uz Saeimu būtni, kuras identitāte joprojām nav līdz galam noskaidrota un kas uzvedas vairāk nekā savādi? Bet «konzervatīvo» līderis Bordāns premjerkandidātu TV debatēs joprojām turas pie savas raganu slotas: «Strīķe visus aizslaucīs!» Ne mazāk pārsteidzošs savās emocijās ir cits «konzervatīvais» - Juris Jurašs, kurš nesen ekrānā vicināja kaut kādas neidentificētas lapiņas, uz kurām it kā esot pierādījumi NA līderu «kukuļņemšanas» (vai došanas?) gadījumiem. Gadījumi nepierādījās, Jurašs palīda pagaldē. Ne jau aiz kauna, ka melojis, bet meklēt jaunus «pierādījumus». Nav zināms, uz kādiem amatiem Saeimā pretendēs KPV LV līderis Artuss Kaimiņš, iespējams, uz kino ministra amatu (četrus gadus tomēr filmējis Saeimas darbu!). Patiesību sakot, tas pat nav svarīgi, jo galvenais ir emocijas, kādas Kaimiņa kungs pa tiešo nodod vēlētājiem. Piemēram, reklāmas nolūkos pa sejugrāmatu klīstošais iespaidīgais foto, kurā Artuss un viņa partijniece Linda Liepiņa rāda saviem vēlētājiem vidējā pirksta kombināciju - tiešām jaukas emocijas! Vai arī sirsnīgā atkratīšanās no uzmācīga TV3 žurnālista, kuram Artuss atbild, pār plecu pārmezdams atteikumu atbildēt uz jautājumu, jo «šobrīd es iešu pačurāt». Tāpat nedrīkst nepieminēt Kaimiņa kunga atklāsmi deputāta kandidātu debatēs Lielbritānijā, kur kāpēvē ideoloģijas tēvs savā sirdsšķīstībā deklarēja atbalstu viendzimuma laulībām. Taču visiespaidīgāko emociju vētru, protams, varēja vērot premjera kandidātu TV debatēs, kur atklājās ne tikai pamatīgas zināšanas ekonomikā, sabiedrības vadībā un politikā, bet arī dvēseliski, netverami dziļumi. Runājot par ārpolitiku un Latvijas ārējiem apdraudējumiem, KPV LV premjerkandidāts Gobzems sirsnīgi norādīja Attīstībai/PAR kandidātam Pabrikam: «Es apdraudu jūsu silto vietu.» Kāda tur vēl, ellē, ārpolitika... Galvenais taču parādīt daiļrunas prasmes. Savu saturīgo uzstāšanos Gobzema kungs beidza ar emocionāli piepildītiem, nākotnes cerības apdvestiem vārdiem: «Es esmu līderis, un es patīku daudziem. Un mēs veidosim koalīciju ar Latvijas tautu.» Plika muldēšana, nekādas izpratnes par valsts pārvaldi, sacensības daiļrunāšanā - tāds ir priekšvēlēšanu maratons. Lielākā daļa no sarakstos esošajiem Saeimas deputāta kandidātiem spēj tikai emocionālā līmenī deklarēt un izskaidrot savu nepārvaramo tieksmi kalpot tautai un valstij. Kā tāds baltais zvirbulis TV debatēs bija NA premjerkandidāts Roberts Zīle: runāja sakarīgi un pieturoties pie tēmas... Tāpat arī Kučinskis: uz Bordāna un Gobzema murgaino populismu atbildēja ar atturīgu smaidu. Bet ja atmetam emocijas: vai vēlētāji spēs distancēties no mēnešiem ilgušās tukšmuldēšanas, kurā notika mākoņstumšanas sacensības, bet bija tik maz saprātīgu priekšlikumu valsts augšupejai?