Pārresoru koordinācijas centrs sagatavojis ziņojumu un priekšlikumus atbalsta sistēmas uzlabošanai bērniem ar attīstības, psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Izpētītais, apkopotais un secinātais vakar celts galdā Saeimas deputātiem. Pētījuma autori stāsta, ka uzlabojumu mērķis ir novērst nevēlamas sekas nākotnē - tiesiskā, veselības, sociālā un ekonomiskā ziņā, kas saistītas ar mācīšanās grūtībām, zemākiem sasniegumiem skolā un darbā, sociālo atstumtību, sliktāku veselību, vardarbības un noziedzības risku. Šis pētījums un piedāvātie risinājumi ir bērniem ar attīstības, psihiskiem un uzvedības traucējumiem un viņu vecākiem. Saeimā izskanēja, ka atbalsta dienesta izveidei būs nepieciešami 25 miljoni eiro. Summa pirmajā mirklī šķiet ļoti liela, taču būtiskākais ir un būs pamatojums, kāpēc šādi miljoni ir nepieciešami jauna dienesta izveidei, jo mums taču ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, ārstu komisijas, pedagoģiskās komisijas, galu galā - sociālie dienesti. Ideja būs jāaizstāv ne tikai politiķu priekšā, kuriem būs jālemj, bet arī jāpamato sabiedrībai, līdzīgi kā jāpamato deinstitucionalizācijas projekts (tiesa, tur nauda ir piešķirta neatkarīgi no sabiedrības domas, un nauda ir piešķirta sabiedrības domas veidošanai, kas arī ir pareizi, jo citādi, iespējams, cilvēku dzīvošanu iestādēs mēs arī turpinātu uzskatīt par pašsaprotamu). Kopumā 16 līdz 18 procentiem bērnu līdz sešu gadu vecumam vērojami psihiskās veselības traucējumi. Kā tad pašlaik Pārresoru koordinācijas centrs pamato nepieciešamību izveidot atbalsta sistēmu papildus tam, kas jau pašlaik notiek (vai nenotiek) Latvijā? Psihisko saslimšanu izplatības pieauguma tendence vērojama visā pasaulē - katrs trešais cilvēks saskaras ar šiem traucējumiem dzīves laikā, taču visbiežāk psihiskās slimības attīstās līdz pilngadības sasniegšanai. Kopumā 16 līdz 18 procenti bērnu līdz sešu gadu vecumam vērojami psihiskās veselības traucējumi, tāpēc svarīgi vairot ikviena cilvēka, tostarp vecāku un pedagogu izpratni par psihisko veselību un faktoriem, kas sekmē traucējumu veidošanos. Svarīgi ir nodrošināt visaptverošu, integrētu, uz indivīda vajadzībām orientētu profilakses aktivitāšu kopumu. Tas, ko piedāvā idejas autori, ir risinājumi savlaicīgam un visaptverošam atbalstam vidē, kurā bērns pavada lielāko daļu sava laika - bērnudārzā vai skolā. Tās būtu plašāka apjoma terapeitiska atbalsta programmas bērniem jau no agrīna vecuma, piemēram, psihologa pieejamība pirmsskolas izglītības iestādēs, izglītības asistents bērniem ar uzvedības traucējumiem (un būtiski - turpmāk to nesasaistot tikai ar invaliditātes statusu), sociālo prasmju pilnveidošana un programmas pusaudžiem ar antisociālas uzvedības veidošanās risku. Kad apkārtējie cilvēki spriež, kā varēja notikt kāda traģēdija, piemēram, pusaudža vardarbība pret citiem, kas beigusies ar smagām sekām, vai jebkāds cits gadījums, kad mēs cenšamies meklēt kādu skaidrojumu vardarbīgai rīcībai, vajadzētu palūkoties, kāda varēja būt šī cilvēka bērnība, jo, kā teicis kāds slavens psihoterapeits, viss sākas no bērnības. Ne vienmēr ir nozīme, kādā materiālā situētībā audzis bērns, galvenais - vai saņēmis mīlestību, atbalstu, un šīs tēmas kontekstā - vai blakus bijis redzošs un jūtošs cilvēks, kas spēj saskatīt trauksmes signālus bērna vai pusaudža attīstībā. Nupat televīzijā rādītais stāsts par jaunieti Rīgas centra universālveikalā, kurš veikalā pavada dienas (kur naktis - nav īsti zināms), nemazgājies, iespējams, neēdis, nonēsātās drānās, uzdod jautājumu - kā tas var būt un kāpēc? Vai bērns no mazotnes būtu vēlējies dzīvot šādu dzīvi? Tas ir tikai ļoti virspusējs viedoklis, nepārzinot konkrēto situāciju, bet notiekošais liecina par uzvedības vai attīstības traucējumiem, iespējamas arī sociālās problēmas un palikšana bez vecāku aprūpes. Tas ir stāsts tieši par atbalsta sistēmu, kādu vajadzētu Latvijā, lai ieraudzītu jebkuru bērnu, vēlāko pusaudzi, pieaugušo. Bērniem nepievēršot uzmanību, īpaši tiem, kuriem ir uzvedības vai attīstības traucējumi, mēs nevaram gaidīt tādu pieaugušo, kurš spēs nolikt malā visas bērnu dienu problēmas un dzīvos saprātīgu pieaugušā dzīvi. Bet par naudu - nauda nav viss, bet bez tās nevaram.