Korupcijas skandāls pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme ir spārnojis 13. Saeimā ievēlētās tā saucamās latviskās partijas atriebties Saskaņas/GKR koalīcijai par sāpīgo zaudējumu pašvaldību vēlēšanās un atlaist Rīgas domi. Ar domu, ka tad būs ārkārtas domes vēlēšanas, kurās izdosies pašreizējo koalīciju vinnēt. Saeimā jau gara acīm redz, kā noraudājies mērs Nils Ušakovs ar diviem kaķiem un kancelejas priekšmetu sainīti padusē pamet savu kabinetu. Tiesa gan, tik viegli domi atlaist nevarēs, jo, ja Latvijā vēl ir kaut cik tiesiska un demokrātiska iekārta, atlaišanai jānotiek atbilstīgi likumam Par pašvaldībām. To, vai domes atlaišanai ir pietiekams tiesiskais pamats, vēl vērtēs juristi. Domes atlaidēji cits pār citu sacenšas, kurš skaļāk nosunīs Rīgas varu. Viena daļa to var darīt ar tīru sirdsapziņu, jo pagaidām nav pie varas bijuši, taču ir starp kliedzējiem arī tādi, kas labāk būtu kaut kā pasēdējuši maliņā un nokaunējušies. Zināms, ka viens no Rīgas satiksmes lietā apcietinātajiem ir uzņēmējs Māris Martinsons, kurš jau ir kļuvis par kaut ko līdzīgu zivīm, ko televīzijas raidījumā Makšķerē ar Olti noķer un palaiž, noķer un palaiž. Viņš pagājušā gada februārī tika aizturēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā. Viņam ir izvirzītas apsūdzības arī Būvnieku lietā, kas sākta 2014. gadā par apjomīgu nodokļu izkrāpšanas shēmu būvniecības nozarē. Martinsons ir varas aizkulisēs sen pazīstama persona, kas prot «kārtot lietas», savest kopā cilvēkus, izpalīdzēt ar skaidras naudas dabūšanu, pārskaitījumiem un tādā garā. Vēl viņš ir sponsors. Diezin vai tāpat vien aiz labas sirds un demokrātijas veicināšanai viņš būs sponsorējis partijas. Gan jau kaut ko gribēja arī no partijām pretī. Atliek vien minēt, ko. 2006. gadā viņš sponsorējis partiju Jaunais laiks. Vēlāk, kad nosacījumi partiju sponsorēšanai kļuva stingrāki, politdarboņi sāka piekopt likumīgas blēdības - lai apietu likumu ar līkumu, veidoja biedrības. Ziedojumus sāka saņemt biedrības, bet politikā darbojās cilvēki, kas ar šīm biedrībām saistīti. Martinsona firmas ir ziedojušas biedrībai Nākotnes forums, kas iepriekš bija biedrība Latvijas attīstībai, kas savukārt ir saistīta ar partiju Latvijas attīstībai. Bijušais Jaunā laika ģenerālsekretārs Edgars Jaunups bija gan biedrības, gan partijas valdē. Jaunupu ar Martinsonu vieno arī basketbola klubs VEF Rīga. Vēlāk pēc dažādām mutācijām, šķeļoties un apvienojoties politiskiem grupējumiem, ir radusies apvienība Attīstībai/Par (AP), kurā darbojas arī Jaunups. Tās kodols ir bijušie Vienotības politiķi, kas apvienojušies ar Latvijas attīstībai politiķiem. 2016. gadā Martinsons ziedoja Nacionālās apvienības (NA) deputāta Riharda Kola biedrībai Latvijas karogs. Tātad arī NA ir saistāma ar tagad par toksisku kļuvušo Martinsonu. Protams, politiķi var sacīt, ka sadarbība ar Martinsonu bijusi tad, kad vēl nav bijis šaubu par viņa labo reputāciju. Tieši tā nesen Latvijas Televīzijas Panorāmai klāstīja Jaunups. Tomēr kur tad ir morāle ripināt visas mucas virsū Ušakovam un prasīt, lai viņš par Martinsona reputāciju būtu zinājis ko vairāk nekā AP vai NA? Bēdīgi slaveno iepirkumu procedūras noslēdzās tajā pašā 2016. gadā, kad Kola biedrība ņēma naudu no Martinsona. Visvairāk par Martinsona reputāciju būtu jāzina Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderiem Jutai Strīķei un Jurim Jurašam, kuriem bija zināms, ko Martinsons mēdza apspriest viesu namā Taureņi ar politiķiem, amatpersonām un uzņēmējiem. Šīs sarunas notika tajā laikā, kad viņi vēl bija KNAB darbinieki. Tolaik viņi strādāja par partijas Vienotība piesedzējiem un šīs partijas konkurentu terorizētājiem. Operatīvos materiālus ar aizdomīgajām Martinsona un Rimšēviča sarunām viņi gan esot dzirdējuši, taču tie atstāti bez tālākas virzības. Bet nu protams. Rimšēvičs bija svētā govs Valda Dombrovska valdībai. Skandāls, kur iekšā Latvijas Bankas prezidents, būtu kā izgāzt tintnīcu uz veiksmes stāsta manuskripta. Tikai tad, kad par KNAB priekšnieku atnāca strādāt Jēkabs Straume, šie materiāli atradās, un uz to pamata ir radusies Rimšēviča lieta. Nav zināms, kā tas notiks turpmāk, bet vismaz pagaidām izskatās, ka pašreizējais KNAB priekšnieks vada savu kantori politiski bezkaislīgi - viņš neskatās, kurai partijai piederīgs vai vajadzīgs ir biroja klients. Ja ir lieta, tad tā tiek izmeklēta un virzīta, ja lietas nav - tad nav. Straumes piegājiens ir kaut kas jauns. Viena daļa politiskās elites ilgojas pēc tiem laikiem, kad varēja kontrolēt KNAB un izmantot tā resursus savā labā. Lūk, tāpēc palaikam ir histēriskie Strīķes uzbrēcieni Straumem un sapnis par KNAB apvienošanu ar policijas un spiegu ķeršanas struktūrām zem JKP vadītas Iekšlietu ministrijas jumta. Nav zināms, kāda būs tālākā virzība tam vai citam kriminālprocesam, vai KNAB savāktie pierādījumi pārvērtīsies notiesājošos spriedumos, kuras personas tika notiesātas, kuras varbūt ne. Laiks rādīs. Bet jau tagad redzams, ka visskaļāk par korupciju Rīgas pašvaldībā «Ķeriet zagli!» kliedz tieši tie politiķi, kas ir vislielākie korupcijas speciālisti. Nevis tādā nozīmē, ka korupcijas apkarošanas speciālisti, bet speciālisti korupcijā.