Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķe Juta Strīķe interneta sociālajā tīklā Facebook nākusi klajā ar aicinājumu Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam atkāpties no amata un arī citus cilvēkus pieprasīt to pašu. Jo Bičkovičs atrodams tagad atvērtajos čekas maisos. Tik tiešām pastāv tāda kartīte, kurā kāds VDK darbinieks ierakstījis Bičkoviču kā aģentu un piešķīris viņam iesauku «Raitis». Bičkovičs jau sen ir tiesiskā ceļā panācis spriedumu, ka nav sadarbojies ar čeku. Citādi jau viņš nemaz nevarētu būt tiesnesis un Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Strīķei tas nav būtiski. Jo spriedumu pieņēmis «vēlāk par korupciju notiesātais tiesnesis Ziedonis Strazds». Strazds gan nav notiesāts par kukuļņemšanu - tiesa bija par to, ka Strazds fiktīvi nodarbinājis septiņas personas. Bet Bičkovičs tur kādā sakarā? Viņš taču neizvēlējās sev tiesnesi un nevarēja zināt, ka vairākus gadus vēlāk pret šo tiesnesi tiks celtas apsūdzības. Tad jau visi visu tiesāto tiesnešu spriedumi būtu jāatceļ un jāiztiesā pa jaunam. Strīķe aģitē cilvēkus pieprasīt Bičkoviča atkāpšanos. Šādu populistisku bļāvienu no tumsas varētu vēl saprast, ja Strīķe būtu dziļā opozīcijā. Taču viņai tagad ir liela vara, visas iespējas pieprasīt informāciju, pētīt ne tikai Bičkoviča lietu, bet raudzīties plašāk. Sabiedrība joprojām ne visai labi saprot, kā tas nākas, ka mēdz būt tiesas spriedumi, ka cilvēks nav sadarbojies ar VDK, bet tagad viņa vārds vaļā vērtajos maisos nemaz nav atrodams. Un vēl ir palicis gana daudz jautājumu, kas nav līdz galam atbildēti. Taču Strīķe redz tikai Bičkoviču, pret Bičkoviču zobens trīts. Pirms rīkot naida stundas pret Bičkoviču, derēja noskaidrot, vai bija un kādi bija pierādījumi viņa sadarbībai ar čeku. Tas, ka pastāv kartīte «maisos», vēl nav pierādījums. Ja JKP tomēr uzskata, ka pastāv kādi apšaubāmi spriedumi un pierādījumi kaut kur ir atrodami, nav taču vairs jānodarbojas ar aģitāciju, bet jāstrādā nopietni un profesionāli - JKP politiķis Juris Jurašs tagad ir Saeimas Aizsardzības, iešlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs! Strīķei un Jurašam ir milzīga operatīvā darba pieredze, viņi atrodas varas pozīcijās, bet klaigā kā marksistiski studenti uz barikādēm. Un vēl interesanti Strīķe saka: «Ja Ivaram Bičkovičam ir pielaide valsts noslēpumam (bet pēc darba pienākumiem tādai viņam jābūt), tad mūsu valsts pielaižu sistēma ir izrādījusi politisko lokāmību.» Tas jau ir skarbs uzbrauciens Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājam Jānim Maizītim, kura kantoris pielaides dala. Līdz šim Strīķei bija raksturīgi uzburt «briesmoņu sazvērestības» ainu un uzbrukt saviem bijušajiem priekšniekiem un pašreizējam KNAB priekšniekam Jēkabam Straumem, ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, arī Bičkovičam, premjeram un vēl visam kam. Bet Maizītis bija labais. Tagad arī Maizītis sliktais. Vai nav tā, ka SAB Strīķei nedod pielaidi valsts noslēpumam un dusmas ir par to? Strīķe pārstāv lielu Saeimas frakciju. Taču viņa nepretendē uz kādu tādu amatu, kur būtu nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Kāpēc? Strīķe joprojām nav ticami paskaidrojusi, no kurienes, no kādas Maskavas viņa uzradās un kas viņa īsti ir - Anna, Juta, Strīķe, Potapova? Varbūt, pirms rīkot naida stundas un apšaubīt Bičkoviča reputāciju, Strīķei vajadzētu sākt ar sevi un savu reputāciju? Laikam jau, lai novērstu sabiedrības uzmanību no sevis, viņa pievērš ļaužu uzmanību Bičkovičam. JKP politiķi ir ļaunatminīgi kā kamieļi un revanšisti. JKP līderis, topošās Krišjāņa Kariņa valdības tieslietu ministrs Jānis Bordāns vakar LTV Panorāmā visu ko gudru runāja, bet vienā teikumā kā šķelta naga kāja viņam no bikšu staras izlīda sena sāpe no tiem laikiem, kad viņš bija tieslietu ministrs Valda Dombrovska valdībā. Tolaik tieslietu ministram bija liela vara tiesu personālsastāva izveidē, un Bordāns to izmantoja, lai dabūtu nost no amata Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju Sandru Strenci. Strences vienīgā vaina bija tā, ka viņa nebija Bordāna ieliktene. Lielā mērā tieši dēļ šādiem voluntāriem, nesaprotamiem gājieniem Bordānam izcēlās konflikti ar Nacionālo apvienību, no kuras viņš vēlāk tika izslēgts. Pašlaik tiesu personālsastāva lietas tiek risinātas daudz augstākā līmenī un koleģiāli - to dara Tieslietu padome, kuras sastāvā ir visas augstākās tiesu varas amatpersonas. Tieslietu padomi vada Bičkovičs. Varbūt tāpēc jēkāpisti vēršas pret Bičkoviču? Bordānam kremt, ka veco milzu varu pār tiesnešiem atpakaļ nedabūs, jo Tieslietu padomei ir superautoritāte. Ja nevar apšaubīt Tieslietu padomi un nav argumentu, tad notiek mēģinājums vērsties pret Bičkoviču «ad hominem» - kā pret cilvēku. Taču neba nu Bičkovičs vainīgs, ka Strīķe un Jurašs bija vāji KNAB izmeklētāji, kas nevīžoja savākt pietiekamus pierādījumus vai izzīda pierādījumus no pirksta, un tāpēc daudzas skaļās lietas izčākstēja. Tāpat Bičkovičs nav vainojams pie Bordāna agrākajām ķibelēm politiskajā karjerā. Taču JKP spogulī negrib skatīties, visapkārt paranojiski redz naidniekus, visiem grib atriebties. Un šādi cilvēki tagad vadīs un valdīs.