Noraidot pārmetumus par prieškvēlēšanu solījumu nepildīšanu, Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) valdes loceklis Krišjānis Feldmans Rīga TV24 raidījumā Kārtības rullis bilda, ka opozīcija «piesienas programmai», un kā «strauji padarītos» darbus uzskatīja jauno ministru no amatiem atbrīvotos cilvēkus. Ar šo bezkompromisu politisko tīrīšanu partijai veicas daudz labāk nekā ar programmas pildīšanu, līdzīgi arī citiem varas jaunieguvējiem. Jāsteidz sadalīt laupījums, pārņemt ietekmi, kas zina, cik ilgi šī dīvainā koalīcija darbosies! JKP un AP! ministri atbrīvojušies no vairākām amatpersonām ministrijās, to pakļautības vai padotības struktūrās, kapitālsabiedrībās, bet apetīte vēl nav apmierināta. Pēc stāšanās tieslietu ministra amatā JKP vadītājs Jānis Bordāns minēja, ka jāizvērtē Augstākās tiesas priekšsēdētāja, KNAB, ģenerālprokurora, Valsts policijas vadības darbs. Savukārt, Eināra Giela izraudzīšana par LTV valdes vadītāju devusi iespēju paģērēt arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbības likumības izvērtēšanu. Politiskais spiediens uz NEPLP īpaši masīvs ir tieši no koalīcijas partijām, kurām to legalizēt palīdz ne tas veiksmīgākais LTV valdes locekļu konkurss. Jāpiekrīt, ka Einārs Giels nebija nevainojams LTV vadības pretendents - bez pieredzes patiesi solīda izmēra kompānijas vadībā, arī vienā otrā intervijā spraucās ārā bažas par dziļāku kompetenci attiecībā uz potenciāli vadāmo jomu. Medijos kritika, tostarp pēc būtības, izskanējusi daudz. Par savas izvēles pareizību tik pārliecināta vairs neizskatās arī NEPLP vadītāja Dace Ķezbere. Diemžēl ar šo lēmumu vai kļūdu NEPLP devusi labu aizsegu jaunajai slotai turpināt ietekmes pārdali, kas tādā sensitīvā jomā kā mediji ir īpaši bīstama, un vēl izmantot šo jezgu priekšvēlēšanu kampaņā. Politiķi kā maitasputni metās knābāt upuri - nedrīkst laist garām izdevību! Uz paklāja Saeimā NEPLP vadītāju sauca Jaunā Vienotība, pēc tam - JKP, kuras frakcijas vadītāja Juta Strīķe paziņoja, ka NEPLP nav darboties spējīga - izlēma padomes locekļu vietā. Tie gan atzīst, ka Guntas Līdakas aiziešana no padomes tās darbu apgrūtina, bet ne padara par neiespējamu. To grūtāku padara gan politiskais spiediens, kuru aizejot pieminējusi arī Līdaka, kritizējot, ka risinājuma meklēšanas vietā sabiedriskais medijs un padome tiek izmantoti kā politisks instruments savstarpējo rēķinu kārtošanā. Vai mājiens ar mietu ir Strīķes piebilde, ka Līdakas aiziešana radot jautājumu, vai vēl kāds no padomes nevēloties atkāpties? Masēšana, kas aizsākās jau ar AP! un JKP pārstāvju un citu interesentu vēstuli Eiropas Raidorganizāciju asociācijai pēc Ivara Beltes atbrīvošanas no LTV vadības, turpinās. Lai arī NEPLP rīkotā konkursa likumību vētī vēl jaunās varas ar savējiem neaizvietotā Ģenerālprokuratūra, koalīcijas frakciju vadītāji deva uzdevumu Saeimas Juridiskajam birojam ne tikai izvērtēt, kādi likumi bija jāievēro LTV valdes konkursā, bet arī pasūtīja recepti, kā atlaist šo NEPLP - formulēt, uz kāda juridiskā pamata parlaments varētu lemt par padomes vai tās atsevišķu locekļu atcelšanu. Nupat birojs pasūtījumu izpildījis. Attiecībā uz pirmo pasūtījuma daļu secināts, ka, rīkojot konkursu, vajadzēja piemērot ne tikai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, bet arī Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas. Otrais prasītu veidot nominācijas komisiju, kurā iekļautu arī koordinācijas institūcijas izvirzītos pārstāvjus un neatkarīgus ekspertus. Jāteic, ka šāda komisija tika veidota, kad tika meklēti divi LTV valdes locekļi 2016. gadā un arī 2017. gadā, meklējot Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju un valdes locekli. Kāpēc tagad tā netika organizēta? Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu to var neveidot, ja «kandidātu nav iespējams nominēt termiņā, kas nodrošinātu kapitālsabiedrības institūcijas rīcībspēju». Diez vai LTV nespēj funkcionēt bez pilnvērtīgas valdes. Kāpēc NEPLP par vienīgo likumu, pēc kura jāvadās, šoreiz uzskatīja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu? Jautājumi ir. Jā, šie likumi pieļauj interpretācijas, un politiķi izmanto tās savās interesēs. Tās šajā gadījumā sakrita ar LTV darbinieku interesēm, kuru cīņa pret tāda vadītāja apstiprināšanu, kura kompetence nevieš pārliecību, ir saprotama, vienlaikus sabiedriskajam medijam būtu jāuzmanās, lai tas neiekrīt citas ietekmes lamatās, jo jaunā vara pēc laika jau mēģinās īstenot savas intereses, kuras var būt šaurākas par plašākas sabiedrības interesēm. Saeimas Juridiskais birojs gan brīdina iekarsušos politiķus, ka atlaist NEPLP tik viegli nebūs, jo tā tomēr esot neatkarīga institūcija, kuras neatkarība īpaši nostiprināta Eiropas Savienības direktīvā, vienīgi var mēģināt painterpretēt labas reputācijas prasību, kas gan izmantojama ļoti uzmanīgi, bet jau iepriekš izmantota atbrīvošanai no amata. Zinot mūžseno politiķu vēlmi ietekmēt medijus vai vismaz gūt šādu ilūziju, agrāk puse NEPLP locekļu tika pārvēlēti vienā laikā, puse - citā, tādējādi, mainoties varai un tās taustekļiem padomē, tā tika pasargāta no pilnīgas koalīcijas iespējamās ietekmes un, ja ne garantēta tās pilnīga neitralitāte, tad vismaz dažādu interešu balanss. Savu artavu jezgā devis arī tas, ka, apzināti vai neapzināti, bet, ilgi muļļājot jauna likuma pieņemšanu, politiķi nav izskauduši interešu konfliktu, NEPLP vienlaikus uzticot gan sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja, gan uzrauga funkcijas. Raudzīsim, cik ilgi un vai šo spiedienu un potenciālo uzbrukumu tās atlikušo locekļu reputācijai izturēs mediju uzraugs un vai atzīt savu kļūdu tam nebūs par vēlu. Un, vai kļūdas labošana neizvēršas par vēl lielāku kļūdu, nenozīmējot vilku par aitu ganu.