Vēsts, ka «valsts pārvaldē ieviesīs nulles birokrātijas principu», man nešķiet nekāda jaunatklāsme. Es to pieņemu vien kā aicinājumu beidzot padarīt valsts pārvaldi visos tās līmeņos profesionālu un godīgu. Visādā citādā ziņā es uzskatu, ka man šī principa būtību mācīja jau manā padomju augstskolā un pēc tam – zinātniskajā institūtā, kurā es kā programmētājs un sistēmanalītiķis nodarbojos ar Aeroflotes pārvaldes sistēmām un to birokratizācijas reducēšanu. Mums bija pieejami Rietumu teorētiskie avoti, un es uzskatu, ka mums ja ne citādi, tad vismaz pašvērtējuma līmenī bija iespējams salīdzināt un domāt, cik tālu padomju laika pārvaldes principi gan atsevišķu uzņēmumu vadībā un pārvaldes struktūrās, gan sistēmā kopumā atpaliek no tā, kas te tagad skaisti tiek dēvēts par «nulles birokrātijas principu».

Ja valsts pārvalde spētu būt tik vien kā profesionāla un godprātīga, tad tā manā uztverē jau kopš deviņdesmito gadu sākuma būtu bijusi uzņēmējdarbības un uzņēmēju balsts. Un tad viņiem nenāktos vairākos pētījumos un aptaujās gausties, ka «pēdējos gados vērojama arvien lielāka pieņemtā regulējuma ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Tas nebūt nav tas, ko uzņēmēji gaida no valsts pārvaldes!». Tāpēc - pirms sākt runāt par kādiem it kā jauniem principiem - iztīriet savu māju! Atbildiet, kāpēc tad īsti uzņēmēji līdz šim nav sagaidījuši no valsts pārvaldes to, ko gribējuši? Ja tas nenotiek, tad, manuprāt, jūs gribat tik vien kā pašūt jaunu uzvalciņu, kuru pārklāt vecajām pārvaldes miesām.

Jo patlaban valsts pārvalde, valsts birokrātija manā uztverē pamatā patērē valsti, pārtiek no valsts un vairāk tiecas saglabāt šo stāvokli bezgalīgi nekā sasniegt tai paredzēto nulles birokratizācijas pakāpi. Gribētos zināt konkrētu darbības programmu, rīcības mehānismu, kā šī situācija tiks principiāli mainīta. Vai tās amatpersonas, ierēdņi, arī ministri, kuri nespēs uzturēt valsts pārvaldē «samērīgu administratīvu slogu, saprotamu regulējumu, klientorientētu attieksmi, izsvērtus un gudrus risinājumus» (Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis), tiks bez žēlastības nomainīti? Vai ikvienā iestādē pastāvēs regulāras diskusijas, tiks analizēta šīs iestādes profesionālā atbilstība deklarētajiem principiem?

Sešpadsmitajā septembrī Valsts kanceleja rīko diskusiju par jauno Atvērtās pārvaldības valsts plānu (APPL) 2020.-2021. gadam. Plāns jāpieņem decembrī. Taču ceru, ka jau šajā diskusijā tiks nosauktas atbildes uz manis iepriekš uzdotajiem jautājumiem. Ja tās izpaliek, tad, manuprāt, vien visai nosacīti var cerēt, ka valsts pārvalde kaut cik nopietni un sistēmiski uzturēs spēkā APPL deklarētās vērtības (atklātību, atbildību, sabiedrības līdzdalību, tehnoloģijas un inovācijas), nedz arī spēs īstenot 2020.-2021. gadam definētos izaicinājumus (godprātība valsts institūcijās; efektīva valsts resursu pārvaldība; drošāka sabiedrība; uzlaboti publiskie pakalpojumi). Tās ir labas lietas, pret tām nav nekas iebilstams. Taču, lai nesanāktu vien kārtējā spekulācija, kārtējā acu aizmālēšana - tās nedrīkst dot netīrās rokās. Pavērtējiet kaut vai veselības aizsardzības sistēmas pārvaldi, sistēmas rezultātus, pavērtējiet izglītības sistēmu, tās rezultatīvo, kvalitatīvo devumu nākotnei. Pagaidām tās, pārfrāzējot Ivaru Redisonu, «īstus risinājumus tautas izdzīvošanai» nesniedz. Un bez atbilstošiem priekšdarbiem, es pat teiktu - sava veida reformas, nesniegs. Šajā sakarā jāpiebilst, ka mani ne tuvu nepamierināja trešā APPL (2017.-2019.) vidusposma (2017. gada novembris - 2018. gada jūnijs) izvērtējums. Ir atsevišķi izņēmumi, taču kopumā «pasākumu» un «pienākumu» apraksti valda pār valsts, tautas dzīves kvalitātē reāli panākto. Nepietiekama trūkumu cēlonības analīze utt. Turklāt - es ceru, ka nulles birokrātijas princips netiks attiecināts tikai uz uzņēmējdarbības vidi. Tāpēc arī pieminēju te veselību un izglītību.

Taču piekrītu Ivaram, ka šoreiz paveras iespēja iesaistīt ideju apmaiņā plašāku sabiedrību. Arī tāpēc, ka šoreiz sarunu par valsts problēmām rosina nevis kāda biedrība, bet Latvijas valdība (Valsts kanceleja).

Tātad - var brīvi uzdot jautājumus, izteikt ierosinājumus un prasīt atbildes no jebkuras amatpersonas! Turklāt neviens neliedz sabiedriskajām organizācijām arī pašām spriest par šīm lietām. Tādā kontekstā tas var līdzēt gūt risinājumus tautas izdzīvošanai.