Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu veido vairāk kā 500 jaunuzņēmumi, no kuriem vairāk kā puse darbojas informācijas un sakaru pakalpojumu nozarē, un vairāk kā 20% ražošanā un profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos. Pēdējos gados ir strauji audzis arī jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12%, t.i. līdz 6000 darbiniekiem. Turklāt jaunuzņēmumos nodarbināto atalgojums ir gandrīz divas reizes lielāks nekā vidēji valstī. 2022. gadā Latvijas jaunuzņēmumi piesaistīja 61 miljona eiro investīcijas, lielākie finansējuma raundi bija “Juro”, “Giraffe360”, “Aerones”, “Colizeum” un “SaltoX”. Saskaņā ar StartupBlink pētījuma “Global Startup Ecosystem Index 2022” rezultātiem, Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēma ieņem 43. vietu starp 150 pasaules valstīm, un tai ir potenciāls kļūt par tehnoloģisku centru ar pieeju Eiropas tirgum.

Jaunuzņēmumu straujākai izaugsmei no valsts puses tiek piedāvāts plašs atbalsts, piemēram, inovāciju vaučeri, jaunuzņēmumiem labvēlīgs regulējums un starta vīzas, kas pozitīvi tiek novērtēts arī no nozares puses. 2022. gada rudenī apstiprināta Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģija 2022.-2025. gadam ar mērķi veicināt spēcīgu un vienotu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību, ieviest aktivitātes un piesaistīt talantus jaunuzņēmumos. Savukārt, sekmējot pētniecības attīstību un pētniecības produktu komercializāciju, izstrādāts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums un izveidota termiņuzturēšanās atļauja jaunuzņēmumu veidotājiem, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā ar mērķi dibināt jaunuzņēmumu un veikt darbu sava produkta izstrādei un kvalificēta riska kapitāla investora investīciju piesaistei.

“Jaunuzņēmumiem ir nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā, nodrošinot inovatīvu ideju un jaunu tehnoloģiju ieplūšanu ekonomikā, veidojot pāreju uz zināšanu ekonomiku un radot jaunas nozares. Turklāt jaunuzņēmumi veido jaunu uzņēmējdarbības kultūru, koncentrējoties uz ilgtspējīgiem biznesa modeļiem, aprites un digitālo ekonomiku. Es novērtēju jaunuzņēmumu devumu šobrīd, vienlaikus apzinoties, ka Latvijai ir nepieciešams vairāk jaunuzņēmumu, vairāk tajos strādājošo darbinieku un daudz vairāk piesaistītā finansējuma,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Jaunuzņēmumu izaugsmei un attīstībai būtiski ir nodrošināt finanšu atbalsta pieejamību. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozari pārstāvošajām organizācijām sagatavoja un iesniedza priekšlikumu 2023. gada valsts budžetam. Sākotnēji lūdzām paredzēt finansējumu 400 tūkst. eiro apmērā gadā jeb 1 200 000 EUR finansējumu uz 3 gadiem, lai varētu sniegt atbalstu nozarei lielu starptautisku pasākumu organizēšanai, dalībai starptautiskās jaunuzņēmumu konferencēs, Latvijas jaunuzņēmumu izglītošanai par biznesa vadību, sarunām ar investoriem u.c. tēmām, kā arī lai nodrošinātu jaunuzņēmumu sadarbību ar potenciālajiem investoriem un uzturētu jaunuzņēmumu datubāzi. Ņemot vērā budžeta sarunās panākto vienošanos, pieprasījums precizēts, samazinot summu uz 200 tūkst. eiro, kuru ietvaros šogad plānotas 10 aktivitātes, lai veicinātu Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu konkurētspēju, īstenojot Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijā 2022.-2025. gadam iekļautās aktivitātes.

Uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai un biznesa projektu īstenošanai, tai skaitā, jaunuzņēmumu sektorā, tuvākajos piecos gados ir paredzēta virkne atbalsta instrumentu Eiropas Savienības struktūrfondu un Atveseļošanas fonda programmu ietvaros par kopējo finansējumu vairāk nekā 500 milj. eiro apmērā. Tostarp, 183,5 milj. eiro pieejami digitalizācijas projektiem, 109 milj. eiro mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, tostarp, uzņēmumu inkubācijas, eksporta un motivācijas veicināšanai, kā arī vairāk kā 228 milj. eiro dažādiem finanšu instrumentiem (tai skaitā, akselerācijai, aizdevumiem un garantijām).

Kā, informēts iepriekš, arī 2022. gadā jaunuzņēmumu atbalstam, īpaši pasākumu organizēšanai, no valsts budžeta tika novirzīti 60 000 eiro. Par šo summu tika noslēgti četri līgumi ar Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju, Latvijas Biznesa eņģeļu tīklu, TechChill un TechHub, kuru ietvaros īstenotas šādas aktivitātes:

nodrošināta startin.lv datubāzes attīstība un uzturēšana; izstrādāta metodika par Latvijas jaunuzņēmumu eksportēto pakalpojumu/produkcijas rādītāju un datu apkopošanu; Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls organizēja 10 investīciju sesijas investoriem, prezentējot 62 jaunuzņēmumus; nodrošinātas 26 publikācijas un 7 raksti medijiem; sadarbībā ar LIAA īstenotas 5 meistarklases, noorganizējot 70 individuālās konsultācijas; noorganizēta starptautiska līmeņa konference “TechChill 2022”, ko apmeklēja 260 investori no 160 riska kapitāla fondiem un 50 biznesa eņģeļi; nodibinājums “TechHub Riga” izveidoja mentoru programmu “Office hours” jaunuzņēmumiem, kurā jaunuzņēmumiem bija iespēja tikties un rast risinājumu uz sev aktuāliem jautājumiem ar 13 nozaru ekspertiem.