Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023. gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ostu apgrozījumu turpina ietekmēt pašreizējā ģeopolitiskā situācija, tādējādi krities kopējais kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pērnā gada tādu pašu periodu, taču vienlaikus ostas rod jaunas iespējas, kas ļauj kāpināt apjomu vairākos kravu segmentos. Beramkravu grupā pieaudzis labības un tās produktu, kā arī koksnes šķeldas kravu apgrozījums, savukārt ģenerālkravu grupā pieaugums ir vērojams ro-ro un kokmateriālu kravām.

Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem pieciem mēnešiem sarucis kravu apgrozījums ogļu un naftas produktu segmentā, kas saistīts gan ar pieprasījuma samazinājumu pēc ogļu importa Eiropā, gan ar kritumu naftas produktu apgrozījumā pēc šī gada 5. februāra, kad stājās spēkā sankcijas attiecībā uz Krievijas naftas produktiem. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Latvijas ostās kopējais kravu apgrozījums samazinājies par 12,2%, kas galvenokārt saistīts ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus ostas radušas dažādus risinājumus biznesa attīstībai, tiek veidotas jaunas loģistikas ķēdes, aktīvi piesaistot kravas no jauniem mērķa tirgiem, tostarp no Centrālāzijas valsīm. Tāpat tiek attīsta ražošana ostu teritorijās kā rezultātā palielinās kravu apgrozījums vairākos kravu segmentos. Tādējādi Latvijas ostās pirmajos piecos mēnešos kopumā par 14,4% pieaudzis labības un tās produktu kravu apgrozījums. Kopā Latvijas ostas šī gada piecos mēnešos apstrādāja vairāk nekā 17,5 miljoni tonnu kravu.

Rīgas ostā šī gada pirmajos piecos mēnešos apstrādātas kravas 8,3 miljoni tonnu apjomā. Bijis vērojams kritums energoresursu kravu segmentā, taču par 20,5% pieaudzis labības un tās produktu kravu apjoms, savukārt ģenerālkravu apgrozījums ir saglabājies stabils.

Liepājas ostā gada pirmajos piecos mēnešos kopējais kravu apgrozījums bijis 3,2 miljoni tonnu. Ostā turpina palielināties ro-ro kravu pārvadājumi, kā arī citas atsevišķas ģenerālkravu un beramkravu grupas. Kopumā šī gada piecos mēnešos Liepājas ostā beramkravu apgrozījums pieauga par 4,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Koksnes šķeldas pārvadājumi pieauguši par 6,7%, bet ro-ro kravu pārvadājumi par 0,9%.

Ventspils ostā minētajā periodā kopskaitā apstrādātas 4,9 miljoni tonnu kravas. Neskatoties uz kravu apgrozījuma kopējo samazinājumu, ostā par 23,2% ir pieaudzis labības un tās produktu kravu apjoms, kā arī par 8,8% kokmateriālu apgrozījums.

Līdzīgi kā ostas, arī dzelzceļa kravu pārvadājumus ietekmē ģeopolitiskā situācija, un kopējais kravu apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bijis 6,7 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 38,4% salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Kravu pārvadājumu samazinājumu galvenokārt ietekmēja kritums akmeņogļu, minerālmēslu un naftas produktu grupās. Savukārt pieauga labības, melno metālu un citu kravu pārvadājumi. Izaugsmes tendences vērojamas arī iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumos, kas gada pirmajos piecos mēnešos palielinājās par 15,2%. Apkopotie dati liecina, ka par 52,4% pieauga dzelzceļa eksporta kravu pārvadājumi. Tāpat kā ostas arī dzelzceļa nozare aktīvi meklē iespējas jaunu starptautisku kravu piesaistei, kā arī iekšzemes kravu pārvadājumu attīstībai.

Transporta un loģistikas nozare šobrīd aktīvi strādā, lai veidotu alternatīvus loģistikas koridorus un tādējādi rastu iespējas piesaistīt jaunas kravas, tostarp dažādos nišas produktos, it īpaši ar augstu pievienoto vērtību, piemēram konteineru un ro-ro kravas. Tāpat tiek piesaistītas jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.