Uzsākot 2024. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2023.-2026. gadam. Ņemot vērā straujāku, nekā prognozēts, Latvijas ekonomikas attīstību pagājušā gada beigās un šā gada pirmajā ceturksnī, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze šim gadam ir paaugstināta līdz 1,0%. Tas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā iepriekšējās, šā gada februāra sākumā izstrādātajās prognozēs. 2024. gadā gaidāma ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās līdz 2,5%, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk, nekā tika prognozēts februāra sākumā, bet divos nākamajos gados – 2025. un 2026. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 2,9% apmērā.

Latvijas ekonomika kara un energoresursu cenu kāpuma radītās problēmas gan pērn, gan šā gada pirmajā pusē ir pārvarējusi labāk nekā sagaidīts. Siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu, pasaules tirgos ir noticis būtisks energoresursu cenu kritums un pēdējo mēnešu laikā pakāpeniski uzlabojušās arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu un eirozonas attīstības prognozes 2023. gadam. Šā gada sākumā strauji atguvušies arī investīciju un būvniecības ražošanas apjomi. Tomēr ekonomikas izaugsmes tempi Eiropā joprojām ir būtiski zemāki nekā pērn, krītas apstrādes rūpniecības pieprasījums un samazinās eksporta apjomi, kas liek saglabāt piesardzību un neļauj prognozēt straujāku Latvijas ekonomikas attīstību šogad. Pēc FM prognozēm, galvenais izaugsmes nodrošinātājs šogad būs iekšzemes pieprasījums, pirmām kārtām investīcijas, tajā skaitā būtiski straujāka Eiropas Savienības fondu finansējuma izmantošana, kā arī salīdzinoši stabilais privātā patēriņa līmenis, ko veicinās cenu stabilizēšanās un atsevišķos sektoros arī visai straujš cenu kritums, pirmām kārtām energoresursiem un degvielai. Savukārt ārējais pieprasījums joprojām saglabāsies vājš.

Patēriņa cenu dinamika pērnā gada otrajā pusē un šā gada sākumā kopumā ir bijusi atbilstoša Finanšu ministrijas februāra sākuma prognozēm un FM ir saglabājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023. gadam 10,0% un 2024. gadam 2,2% līmenī. Nākamajos divos gados cenu pieaugums prognozēts attiecīgi 2,5% un 2,3% apmērā.

Mēneša vidējā darba samaksa šogad turpina strauji palielināties, ko nosaka gan būtiskais minimālās darba samaksas paaugstinājums no 500 līdz 620 eiro, gan valsts budžeta izdevumu pieaugums sabiedriskā sektora darbinieku algām, gan privāto uzņēmumu sniegtais energoatbalsts saviem darbiniekiem. Ņemot vērā ļoti straujo vidējās darba samaksas pieaugumu šā gada pirmajā ceturksnī, 2023. gada kopējā algu pieauguma prognoze ir paaugstināta par 2,5 procentpunktiem līdz 11%, bet 2024. gada algu pieauguma prognoze – par vienu procentpunktu līdz 7,5%. Sagaidāms, ka nākamajos gados algu pieauguma temps kļūs lēnāks, pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam un stabilizējoties 5% līmenī.

Darba tirgus rādītājos Krievijas sāktā kara, energocenu kāpuma un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās negatīvā ietekme līdz šim nav bijusi vērojama, un, uzlabojoties ekonomikas izaugsmes perspektīvām, bezdarba līmeņa prognoze 2023. gadam ir samazināta par 0,6 procentpunktiem līdz 6,5%. Tuvu šādam līmenim bezdarbs varētu saglabāties arī nākamajos trīs gados. Savukārt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šogad un nākamgad saglabāsies stabils, bet no 2025. gada gaidāma neliela nodarbinātības samazināšanās, ko pamatā noteiks darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritums.

Finanšu ministrijas prognozes par ekonomikas attīstību kopumā ir nedaudz piesardzīgākas, taču visai tuvas Eiropas Komisijas (EK) 15. maijā publiskotajām prognozēm, kas paredz, ka Latvijas IKP 2023. gadā palielināsies par 1,4% un 2024. gadā par 2,8%. Vienlaikus EK 2023. gadam Latvijai prognozējusi arī nedaudz lēnāku patēriņa cenu pieaugumu, gada vidējo inflāciju paredzot 9,3% apmērā.

Aktualizējot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM saglabāja pieņēmumu, ka ģeopolitiskā situācija būtiski nepasliktinās un nenotiek krasa karadarbības eskalācija, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, un norāda, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ļoti augstas nenoteiktības apstākļos. Būtiskākie negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju, ekonomiskās situācijas neprognozēti strauju pasliktināšanos eirozonā, kā arī ar iespējamām straujām energoresursu cenu svārstībām un to ierobežoto pieejamību. Ekonomikas izaugsmi negatīvi var ietekmēt arī kavēšanās Eiropas Savienības fondu investīciju izmantošanā un ārējās konkurētspējas mazināšanās.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un komercbanku ekspertiem. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 14. jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.