Septītā Baltijas jūras valstu samita ietvaros 3. un 4. jūnijā Rīgā norisinās arī Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference, kurā piedalīties solījuši pārstāvji kopumā no 11 valstīm. Vairāk par konferences norisi, mērķiem un tās nozīmi reģiona un konkrētāk Latvijas attīstībā stāsta vienas no pasākuma organizatoriem - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras – direktors ANDRIS OZOLS.


Kuro reizi Latvijā notiek Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference? Vai ir plānots to rīkot regulāri?
Jā, šāda rakstura starptautiska konference tiek rīkota pirmo reizi, tomēr mēs, to rīkojot, plānojam, ka tā ar laiku izveidosies par regulāru diskusiju un jaunu ideju meklējumu platformu un ieņems būtisku vietu Baltijas jūras reģiona ekonomikas attīstības virziena noteikšanā.


Kā, kam un kāpēc radās ideja par Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konferences rīkošanu?
Ideja par šādas konferences rīkošanu pēdējos gados periodiski parādījusies gan no Ekonomikas ministrijas, gan citu valsts iestāžu un ekonomikas ekspertu puses, taču šogad, pateicoties tam, ka Rīgā jūnijā sākumā tiek rīkots arī Baltijas jūras valstu politiskais samits, radās reāla iespēja īstenot arī biznesa konferences ieceri. Turklāt, ņemot vērā, ka patlaban vairumam pasaulē aktuālo ekonomikas problēmjautājumu ir ģeopolitisks fons, kas vienmēr bijis aktuāls arī Baltijas jūras reģiona valstīm, politiskais konteksts, kurā tiek rīkota pirmā biznesa konference, noteikti ir loģisks iemesls, lai tieši šajā brīdī sāktu runāt arī par savstarpēji nozīmīgām ekonomikas tendencēm.


Kāds ir konferences mērķis?
Ņemot vērā, ka konference notiks pirmo reizi, patlaban mērķis ir rosināt visas puses, kurām būtiskākās ekonomiskās intereses ir visai līdzīgas, satikties vienuviet un sākt diskutēt par visam Baltijas jūras reģionam stratēģiski nozīmīgām tēmām. Mēs nedomājam, ka jau šogad konferences laikā tiks pieņemti kādi būtiski lēmumi vai slēgtas jaunas vienošanās, tomēr sagaidām, ka kopējās diskusijās izkristalizēsies jaunas idejas un risinājumi, kā paaugstināt mūsu reģiona konkurētspēju plašākā mērogā, kā iespējami racionālāk sabalansēt atsevišķu valstu intereses utt.


Kas plāno piedalīties šajā konferencē? Kuras valstis, kuri cilvēki?
Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konferencē piedalīsies politiskās vadības un biznesa vides pārstāvji un ekonomikas eksperti no 11 valstīm – Dānijas, Igaunijas, Īslandes, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
Ja runājam par konkrētām personālijām, tad dalībnieku vidū būs tādi augsta līmeņa eksperti kā, piemēram, Eiropas Komisārs enerģētikas jautājumos Andris Piebalgs, Krievijas-Eiropas gāzes vada projektā iesaistītā vācu uzņēmuma „Nord Stream AG” finanšu direktors Pols Korkorans (Paul Corcoran), „Gazprom OJSC” vadības komitejas pārstāvis Valērijs Golubevs, energokompānijas „Dalkia” vadītājs Krievijas un Baltijas valstu reģionā Žans Sakreste (Jean Sacreste), „Alfa-Bank” prezidents Pjotrs Avens (Petr Aven), „Swedbank” prezidents Jans Lidens (Jan Liden), „Gazprominvestholding” ģenerāldirektors Ališers Usmanovs (Alisher Usmanov), „Maersk Line” Ziemeļeiropas reģiona vadītājs Tomass Dirbijs (Tomas Dyrbye) un citi.


Ko šāda konference dod Latvijai kā tās organizētājvalstij? Kādi ir uzņēmēju un sabiedrības ieguvumi?
Lai gan šīs konferences kontekstā mēs cenšamies orientēties uz to, lai nevis izceltu savas problēmas un aktuālos jautājumus, bet piedāvātu vietu un apstākļus, kur plašākā lokā paskatīties uz visa reģiona attīstību kopumā, protams, konferences norise Rīgā ir ieguvums arī vietējiem uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. No biznesa viedokļa tā ir nepastarpināta iespēja sekot līdzi aktuālajām tendencēm reģiona ekonomikā un saprast, kuras uzņēmējdarbības jomas ir nākotnē perspektīvas, kurus biznesa virzienus attīstīt utt. Turklāt šī ir lieliska iespēja parādīt Latviju pozitīvā gaismā plašākā mērogā – kā aktīvu, mūsdienīgu un starptautiskajā sadarbībā ieinteresētu valsti, kas savukārt varētu veicināt investoru interesi par mūsu valsti un mūsu ekonomisko attīstību tuvākā un tālākā nākotnē.


Kādi ir galvenie jautājumi, ko plānots pārrunāt konferences laikā?
Pirmajā Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konferencē līdz ar reģiona kopējo stratēģisko virzību sīkāk tiks aplūkoti temati, kas skar tradicionālo un alternatīvo energoresursu izmantošanu, pasaules finanšu tirgus aktualitāšu ietekmi uz Baltijas jūras reģionu un transporta un loģistikas pakalpojumu sfēras attīstīšanas perspektīvas.


Vai samita un konferences laikā Latvijas pārstāvji ir plānojuši 'pacelt' kādu jautājumu, kas īpaši svarīgs mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem?
Faktiski katrs no konferences pamattematiem skar arī mums aktuālas jomas. Piemēram, pēdējā laikā viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas skar Latviju, ir jautājums par energoresursu pieejamību, enerģijas izmaksām, iespējamiem alternatīviem risinājumiem, mūsu neatkarību no energoresursu piegādes politizēšanas utt. Tā kā šo jautājumu plānojam apspriest arī konferencē, pieļauju, sagaidīsim atbildes arī uz dažiem sev interesējošiem jautājumiem un ierosmes jauniem risinājumiem.
Tāpat finanšu paneļdiskusijā noteikti tiks skarts eirozonas paplašināšanās jautājums, kas tieši Baltijas jūras reģiona kontekstā varētu būt īpaši interesants diskusiju objekts, jo, lai gan no konferences 11 dalībvalstīm astoņas ir Eiropas Savienībā, tomēr vienotā Eiropas valūta pagaidām ieviesta tikai divās no tām – Vācijā un Somijā. Dažas valstis, piemēram, Latvija un citas Baltijas valstis, vēl tikai gatavojas to ieviest, taču Zviedrija un Dānija joprojām izvēlas nepievienoties eirozonai. Iespējams, pieredzes apmaiņa šajā kontekstā rosinās jaunas pārdomas un atziņas arī Latvijā.
Visbeidzot, jau vairākus gadus mēs runājam par to, ka transporta un loģistikas sfēras pakalpojumu attīstīšana un saiknes starp Eiropas Savienību un Krieviju ir viena no jomām, kas arī nākotnē varētu nodrošināt mūsu konkurētspēju un ekonomikas attīstību, un arī šiem jautājumiem veltīta atsevišķa biznesa konferences plenārsēde.


Konference ir kā noslēgums Latvijas prezidentūras gadam Baltijas jūras valstu padomē. Ko Latvija, Jūsuprāt, ir ieguvusi, kā arī paveikusi šī gada laikā?
Baltijas jūras valstu padomes jautājumi un Latvijas prezidentūra ir Ārlietu ministrijas pārziņā, un viņi arī visprecīzāk varēs atbildēt par šajā laikā paveikto un par Latvijas ieguvumiem no dalības šajā organizācijā. Tomēr no sava skatupunkta ceru, ka nākotnē par vienu no šīs prezidentūras laika ieguvumiem varēsim saukt arī jauna viedokļu apmaiņas foruma izveidi biznesa vides pārstāvjiem un ekspertiem – tradicionālu Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konferenci, kas izvērtīsies nevis par vispārīgu diskusiju, bet gan precīzi definētu aktuālo ekonomikas jautājumu risināšanas platformu.


Kādi ir BJVP tuvākās nākotnes plāni, darāmie darbi?
Par šo jautājumu jums jājautā Ārlietu ministrijai, kuras kompetencē ir Latvijas dalība Baltijas jūras valstu padomē.


Kurai valstij Latvija nākamajā gadā nodod prezidentūras tiesības?
Nākamā Baltijas jūras valstu padomes prezidējošā valsts būs Dānija.