Šī brīža ekonomiskais stāvoklis Latvijā piesardzīgus dara visu sfēru uzņēmējus. Par loģistikas jomas attīstību un aktualitātēm stāsta transporta un ekspedīcijas uzņēmuma SPEDAIR valdes priekšsēdētāja INGA BRASLA.


Kādā attīstības stadijā šobrīd atrodas loģistikas, pārvadājumu sfēra Latvijā? Kādu potenciālo attīstību Jūs prognozējat tuvāko piecu gadu laikā?

Tieši šobrīd transportā ir sarežģīta situācija – pēdējo gadu laikā bija izveidojušās neskaitāmas lielākas un mazākas auto transporta kompānijas, jo bija ko vest. Līdz ar ekonomikas atdzišanu daudzas no tām vai nu jau ir bankrotējušas vai ir tuvu tam. Automašīnu tirgus ir pārsātināts ar mazlietotiem kravas auto. Daudzas no mazajām kompānijām vai individuālie uzņēmēji ar 1-2 mašīnām strādāja negodīgi un piedāvāja nekvalitatīvus  pakalpojumus par zemām cenām, tādejādi kropļojot tirgu. Domājams, ka tuvāko 5 gadu laikā izveidosies normāls transporta uzņēmumu skaits, kas spēs nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus.

Mana personīgā ‘mīlestība’ ir avio kravu pārvadājumi. Par šo tēmu varu runāt stundām un man ir sāpīgi, ka valsts šo jomu vispār ignorē. Protams, ar avio pārvadātais apjoms ir ļoti niecīgs salīdzinot ar pārējiem transporta veidiem un tam ir objektīvi apstākļi – ierobežotais pārvadātāju=aviolīniju skaits, lidmašīnu kravas/ bagāžas nodalījumu kapacitāte, bet šī nozare attīstās (kopā ar Rīgas lidostu)  un ir pelnījusi valsts uzmanību. Likumdevējs nav noteicis prasības avio kravu aģentūrām. Šobrīd kurš katrs var nodibināt firmu un paziņot, ka ir avio kravu aģents – neviens nekontrolē, vai darbinieki ir apmācīti, sertificēti. Tas veicina negodīgu konkurenci un grauj nozares prestižu. Es patiešām ceru, ka tuvākajos gados šī situācija mainīsies. Viens no maniem nodomiem ir panākt avio kravu ekspedīcijas uzņēmumu sertifikāciju, izveidot apmācības uzņēmumu, kas apmācītu cilvēkus tieši šajā specifiskajā biznesā.


Kas ir galvenās problēmas, ar ko jāsaskaras šajā nozarē (loģistikas)?

Problēma mums visiem ir viena – ekonomiskais stāvoklis valstī. Transporta nozarei praktiski ir viss, lai varētu sniegt savus pakalpojumus, bet, ja ir vāja ražošana, transportam vienkārši nav ko izvest no valsts. Vai arī – ja ir vāja  pirktspēja, netiek iepirktas jaunas preces un atkal – cieš 'transportnieki'.
Protams, traucē nelielais atļauju skaits pārvadājumiem uz Krieviju.


Vai saredzat iespējamos risinājumus, kas sniegtu iespējami drīzāku rezultātu, uzlabotu tirgus situāciju? Kādi tie varētu būt?

Valsts ekonomikas sakārtošana


Latvija it kā atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā transportēšanas un citu loģistikas risinājumu piedāvāšanai. Kā Jūs uzskatāt, vai ārzemju sadarbības partneri ir pietiekoši informēti par Latvijas iespējām un piedāvājumiem loģistikas jomā? Un cik šī informētība ir nozīmīga biznesa attīstībai?

Ģeogrāfiski izdevīga vieta ir kā cilvēka  talants – ja to neizkopj, labumu nedod. Es domāju, ka Latvijai pašai labāk jāapzinās savas iespējas, jāsakārto infrastruktūra uz ārējās robežas un tad jāķeras pie reklamēšanas. Un reklāmai jābūt mērķtiecīgai valsts līmenī.


Kāpēc vēl arvien, piemēram, Somija tiek daudz plašāk izmantota kā tranzīta valsts, ja arī tas sanāk teritoriāli neizdevīgāk?

Somija tiešām ir attīstīta tranzīta valsts. Pie mums pastāv uzskats, ka viņi veiksmīgāk māk reklamēt sevi (ko nevar noliegt), bet, pēc manām domām, ir vairāki objektīvi faktori, kas viņiem sniedz šo iespēju-
1)    robežu tuvumā sakārtota infrastruktūra – noliktavas, termināļi;
2)     mūsdienīgi robežšķērsošanas punkti ar lielu kapacitāti. (Kas notiek uz LV-RU robežas – mēs visi zinām un tā ir tāda anti- reklāma ....)
3)    tiešie  kravu lidmašīnu reisi no lielākajiem centriem Tālajos Austrumos. 8 stundu laikā milzīgi preču apjomi nonāk Helsinkos un ir gatavi doties tālāk pa sauszemi. Uz Rīgu nelido neviena regulārā kravas lidmašīna ne no vienas pasaules  lidostas . No Tālajiem Austrumiem uz Rīgu krava lidos vismaz 3-4 dienas. Ir starpība...


Kas ir tās aktivitātes, ko Latvijas valsts un atsevišķi tās uzņēmumi dara, lai ārvalstu potenciālos sadarbības partnerus piesaistītu?

Par valsti maz informācijas. Savukārt, atsevišķie uzņēmumi darbojas šauri savās interesēs. Kaut gan – ja katrs uzņēmums piesaistītu/informētu kaut dažus ārvalstu partnerus, arī būtu labi. Liels traucēklis – globalizācija- kad, lielie transporta un loģistikas uzņēmumi pasaulē pārpērk viens otru un veido ‘monstrīgus’ uzņēmumus. Neatkarīgajiem nelielajiem uzņēmumiem, no vienas puses, tas ir traucēklis, no otras puses – vidējais klients ir neapmierināts ar bezpersonisko servisu un meklē sev radniecīgāku transporta uzņēmumu ar tām pašām vērtībām.

SPEDAIR darbība nav iespējama bez ārvalstu partneriem, it īpaši avio un jūras kravu pārvadājumos. Lai izdzīvotu šajos globalizācijas apstākļos, jau 2006.gadā  kļuvām  par starptautiska neatkarīgo aģentu tīkla Advanced Professional Logistics Network (APLN) biedriem. Šeit apvienojusies līdzīgi uzņēmumi visā pasaulē un tā ir lieliska iespēja reklamēt gan savu uzņēmumu, gan valsti, bet galvenais – reāla sadarbība.


Kura no loģistikas darbības sfērām (jūras, avio pārvadājumi vai citi) šobrīd ir izdevīgāka, veiksmīgāka, kura mazāk izdevīga? Kas to nosaka?

Vispirms jārunā par terminoloģiju. Bieži vārds loģistika tiek lietots kā sinonīms vārdam transports, bet tas nebūt nav tā. Transports ir tikai viens no loģistikas darbību nodrošināšanas veidiem. Latvijā ir ļoti daudz transporta uzņēmumu, bet salīdzinoši maz ‘tīru’ loģistikas uzņēmumu. Aizvien populārāka kļūst 3PL – trešās puses loģistika – kad atsevišķus soļus loģistikas ķēdē, piem. Transports, noliktavu saimniecība, u.tml.  uztic attiecīgās sfēras profesionāļiem.

Runājot par transporta veidiem – katram ir savi plusi un mīnusi un ir daudz apstākļu, kas nosaka viena vai otra izvēli. Protams, problēma Nr. 1 šobrīd ir degvielas cenas, kas ietekmē gan avio, gan sauszemes pārvadājumu izcenojumus , attiecīgi cenas ziņā jūras transportu padarot par visizdevīgāko. Bet jūras transportam ir savi mīnusi – ilgais piegādes laiks. Tādas nozares, kā IT, nevar atļauties pasūtīt konteineru ar produkciju un tad gaidīt 40 dienas, kamēr tas no Taivānas ieradīsies Rīgā. Prece jau būs novecojusi un kļuvusi neinteresanta pircējam. Tātad šajā nozarē nevar atļauties jūras transportu un avio būs noteicošais, neskatoties uz cenu. Līdzīgi ir ar medikamentiem – reti kurš preparāts var ceļot mēnešiem. Savukārt,ja ir runa par gada apjoma iepirkšanu tādai  precei kā kabelis – noteikti izdevīgāk ieguldīties un pa jūru atvest visu apjomu uzreiz.


Ko Jūsu uzņēmums – SPEDAIR – šobrīd izvirzījis par savu tuvākās nākotnes (šī gada) mērķiem un, kas vislielākā mērā ietekmēs to īstenošanos?

Neskatoties uz dažādām grūtībām, SPEDAIR ir ieinteresējis ārzemju investorus un tuvākā mēneša laikā notiks būtiskas izmaiņas. Šodien vēl negribu atklāt visas nianses, kamēr viss nav dokumentēts.

Bez tam mēs turpināsim attīstīties austrumu jeb drīzāk dienvidu virzienā. Mums ir savi uzņēmumi gan Baltkrievijā, gan Ukrainā. Ukrainā esam tikai galvaspilsētā, bet ļoti populāra kļūst Odesa (jūras osta). Tādēļ plānos ir izveidot savu biroju arī tur. Un attīstīt dzelzceļa pārvadājumus. Degvielas krīzes apstākļos šis transporta veids sāk atgūt popularitāti.

Kopā ar sadarbības partneriem no Ķīnas.