Dzīves līmeņa un personiskās labklājības celšanai Latvijas iedzīvotāji bieži izvēlas izmantot banku sniegtos pakalpojumus un piedāvātās neskaitāmās kredītu ņemšanas iespējas. Valstī esošā inflācija un pieaugošās nekustamo īpašumu cenas pretēji paredzētajam nav apturējušas nekustamā īpašuma tirgu. Par situāciju kredītu jomā un to, kāda tā ir Latvijas vadošajā bankā – Hansabankā – jautāju SIA Hansabanka Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājam DZINTARAM KALNIŅAM.

Kā vērtējama kredītu izsniegšanas tendence Hansabankā šī gada pirmajos piecos mēnešos?
Banku mājokļa kredītu portfelis ir pieaudzis stabili. Nav bijušas būtiskas svārstības ne uz augšu, ne leju, ja salīdzina mēnesi pret mēnesi. Lejupslīde, kas bija vērojama iepriekšējā gada otrajā pusē, ir apstājusies. Pretēji atsevišķiem viedokļiem par to, ka nekustamā īpašuma tirgus apstāsies, tas tomēr nav noticis un iedzīvotāji joprojām gan pērk, gan pārdod īpašumus. Tas skaidrojams arī ar to, ka īpašuma cenas ir kļuvušas pircējiem pievilcīgākas un ir pieejams plašs dažādas kvalitātes un cenas piedāvājums.

Kas ir tās personas, kas visvairāk ir ņēmušas kredītus, un kādiem mērķiem visbiežāk Latvijas iedzīvotāji ņem  kredītus?
Pamatā aizdevumi tiek ņemti īpašuma iegādei, kas ir domāts dzīvošanai. Attiecīgi tās ir ģimenes, kurām ir nepieciešama plašāka dzīves telpa vai arī kuras vēlas savu dzīves apstākļu uzlabojumu.

Kā banka „cīnās” ar tiem, kas laicīgi neatmaksā kredītus?
Kopējais kavējumu skaits joprojām ir neliels, salīdzinot ar bankas kopējo kredītklientu skaitu. Hansabankas kredītu kvalitāte ir daudz labāka nekā vidēji Latvijā un pat labāka nekā vidēji Eiropā. Neraugoties uz to, kādi ir šie rādītāji, ir svarīgi saprast, ka aiz katra aizkavētā maksājuma ir konkrēts cilvēks. Banka ir ieinteresēta klienta stabilitātē un ir gatava tam palīdzēt to atgūt. Hansabankas filozofija ir būt kopā ar klientu ne tikai kredīta izsniegšanas mirklī, bet uzturēt attiecības visu kredīta laiku, kas var būt arī 10, 20 un pat 40 gadu garumā.
Hansabankas rīcībā ir virkne dažādu risinājumu, kas var noderēt situācijās, kad ir mainījusies klienta spēja veikt mēneša maksājumus. Kredīta brīvdienas, kredīta grafika maiņa, aizdevuma valūtas maiņa ir vairāk izmantotie. Par iespējām mainīt nosacījumus aizņēmējam noteikti ir jājautā jau kredīta ņemšanas brīdī, nevajadzētu fokusēties tikai uz likmi vien.

Kāda ir Hansabankas sadarbība ar Kredītu reģistru un kā to var vērtēt – ir efektīvi vai tomēr ir arī nepilnības?
Kredīta reģistrs ir pieejams visām bankām Latvijā. Šobrīd reģistrā ir pieejama visa informācija par saistībām, kuras klienti ir uzņēmušies pēc 2008.gada 1.janvāra. No jūlija sākuma datu bāze tiks papildināta arī ar vēsturiskajiem datiem. Kredīta reģistrs ir labs rīks, kā kopā ar klientu noteikt to, kādu aizdevumu klients šobrīd var saņemt.

Cik daudzi no Hansabankas klientiem izmanto internetbanku?
Hansabanka vienmēr ir izglītojusi un turpina izglītot savus klientus par elektroniskajiem norēķinu veidiem: hanza.net, automātiskie maksājumi, norēķini ar karti. Tāpēc arī no visu Hansabankas klientu maksājumiem 96.14% jau tiek veikti elektroniski. Elektronisko norēķinu īpatsvars aizvien pieaug.