Pēc iestāšanās Eiropas savienībā Latvijai ir jāatbilst noteiktajiem kritērijiem dažādās jomās, tai skaitā arī lauksaimniecībā. Lai zemnieku uzņēmējdarbība varētu pastāvēt un būt efektīva, viņiem ne tikai jāprot apkopt lopus vai sēt labību, viņiem jābūt arī labiem vadītājiem un grāmatvežiem. Latvijā vienīgā augstākās izglītības iestāde lauksaimniecības jomā ir Latvijas Lauksaimniecības Universitāte (LLU), tāpēc, lai uzzinātu vairāk, kāda ir šī brīža situācija Latvijā ar studentu ieinteresētību un piedāvājumu lauksaimniecības izglītības jomā, vērsos pie  LLU Lauksaimniecības fakultātes dekānes DAINAS KAIRIŠAS.


Vai un kā ir mainījusies studentu ieinteresētība studijām lauksaimniecības jomās? Kas šobrīd ir pieprasītākās, kas mazāk pieprasītās lauksaimniecības studiju programmas?
Katru gadu nokomplektējam vienu akadēmisko grupu pilna laika pamatstudijām Bakalaura studiju programmā un vienu grupu Profesionālajā studiju programmā. Nepilna laika studijās piedāvājam tikai Profesionālo studiju programmu. Vidēji studējošo skaits – 60 studenti. Pieprasītākais specializācijas virziens ir Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā.

Kas, Jūsuprāt, ir tie galvenie faktori, kas ietekmē studentu vēlmi iegūt izglītību šajā jomā (lauksaimniecības)?
Studentu vēlme apgūt ar lauksaimniecību saistītās studiju programmas galvenokārt ir saistīta ar to, ka daļai ir savi vai vecāku lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumi, kuru izaugsmei ir nepieciešamas dziļākas teorētiskās zināšanas.

Vai salīdzinoši mazais pieprasījums uz attiecīgajām studiju programmām varētu negatīvi ietekmēt Latvijas lauku attīstību, vai tomēr iztrūkums šajās sfērās nav tik nozīmīgs?
Uzskatu, ka izglītotu cilvēku ienākšana laukos katastrofāli samazinās un šī tendence ir jāvērtē negatīvi. Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pašražotiem pārtikas produktiem ir valsts galvenais uzdevums. Nedrīkst pieļaut situāciju, ka esam atkarīgi no kādas citas valsts ražotājiem. Tas norāda uz valsts nespēju vai nevēlēšanos domāt par saviem cilvēkiem.
Tajā pat laikā tikai izglītoti cilvēki spēs ātri reaģēt uz izmaiņām valsts politikā un nozares ekonomikā. Tikai izglītoti lauksaimnieki sapratīs jauno tehnoloģiju nozīmi lauksaimniecības ražošanas intensifikācijā, tajā pat laikā mācēs tās izmantot, nenodarot ļaunumu dabai un cilvēku veselībai.

Kā Jūs prognozējat pieprasījumu pēc lauksaimniecības studijām tuvākā un tālākā nākotnē?
Pieprasījums pēc konkrēta virziena izglītības ir cieši saistīts ar kopējo Valsts nostāju nozares attīstībai. Ja situācija nozarē veidojas stihiski bez normālas ilgtspējīgas attīstības politikas, tad nevaram cerēt uz jauniešu ienākšanu tik nestabilā vidē. Diemžēl pēdējo gadu pieredze liecina, ka lauksaimniecība ir viens no riskantākajiem biznesa veidiem.

Kas šobrīd ir tie cilvēki, kas izvēlas studēt ar lauksaimniecību saistītajās studiju programmās? Vai tie ir jaunieši, kuriem vecāki ir zemnieki, vai jau pieredzējuši cilvēki, kuriem pietrūkst zināšanu, lai veiksmīgi attīstītos?
Nepilna laika studiju formu izvēlās tie, kuriem ir savi uzņēmumi vai viņu darbs ir saistīts ar lauksaimniecisko ražošanu, pārstrādi vai pakalpojumiem.
Liela daļa studentu ir no lauku rajoniem un viņu vēlme apgūt lauksaimniecības izglītību ir veidojusies jau no bērnības. Pilsētas jauniešus vairāk piesaista iespējas apgūt zināšanas pār apstādījumiem, ziediem vai zirgiem.

Kas, Jūsuprāt, šobrīd ir visproblemātiskākā lauksaimniecības sfēra Latvijā?
Uzskatu, ka lielākās problēmas ir tajās lauksaimniecības sfērās, kurās ļoti strauji mainās pielietotās tehnoloģijas, tas ir tehnika, fermu aprīkojums, augu aizsardzības līdzekļi, mēslošanas līdzekļi,  ārstniecības līdzekļi, barības piedevas utt. Šeit nekādi nevar iztikt ar klasiskajām zināšanām, tās visu laiku ir jāatjauno un jāpapildina.

Kā LLU var ietekmēt kritisko nozaru attīstību un vai tas tiek darīts? Vai tomēr universitāte vairāk skatās nākotnē, pievēršoties rentablākām nozarēm, netērējot laiku un līdzekļus lieki?
Bieži vien mums pašiem pietrūkst zināšanu, kā arī laboratoriju aprīkojuma, lai veiktu nepieciešamos pētījumus Latvijā un darītu zināmu iegūtos rezultātus plašai auditorijai. Nav vienota zinātniskās pētniecības centra, kas koordinātu nepieciešamo pētījumu izstrādi un iegūto rezultātu pārnesi lauksaimniekiem.
Lauksaimniecības fakultātes mācībspēki tāpat ir iesaistītu dažādās nozaru asociācijās, ZM komisiju darbā. Līdz ar to varam teikt, ka LLU ir iesaistīta dažādos procesos kā padomdevēja. Tomēr mūsu primārais uzdevums ir jauno speciālistu un zinātnieku izglītošana.

Šobrīd ļoti svarīgi Latvijas zemniekiem ir pielāgoties Eiropas standartiem lauksaimniecības jomā. Kā Jūs uzskatāt, vai zemniekiem ir pietiekoši izglītoti?
ES standarti nav nekāda dogma un katrai valstij ir iespējas tos pielāgot savai specifikai. Te jautājums ir par mūsu ierēdņu kompetenci un zināšanām. Arī ES komisijās ir jāmāk argumentēt savu viedokli, paskaidrot, kāpēc pieņemtie standarti Latvijas situācijā nav pieņemami.  Lai to varētu izdarīt ZM galveno departamentu vadītājiem un speciālistiem ir jābūt ar atbilstošu izglītību, tad pieņemtie MK noteikumi būtu sagatavoti atbilstoši reālai situācijai lauksaimniecībā, nevis teorētiski iedomātam scenārijam.

Kurās sfērās izglītība pietrūkst, lai varētu labāk konkurēt brīvajā tirgū ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā?
Tādas jaunas biotehnoloģijas metodes kā molekulārā ģenētika rada nepieciešamību sagatavot speciālistus šajā jomā. Priecājamies, ka vēlmi apgūt šo jauno tehnoloģiju ir izteikuši vairāki jaunie zinātnieki, uzsākot studijas doktorantūrā.

Vai LLU nodarbojas arī ar zemnieku apmācību, veido kursus, piedāvājot nepārtraukti atjaunot zināšanas?
Uzskatu, ka LLU uzdevums ir organizēt kursus lauksaimniecības konsultantiem, kuri tālāk nodos savas zināšanas zemniekiem. Zemnieku apmācība ir LLKC kompetence.
Tajā pat laikā, LLU izveidotais mūžizglītības centrs piedāvā virkni kursus, kuros var pieteikties visi interesenti.