Krievijā viss ir iespējams.

Un - kāpēc mums joprojām ir bērni bērnunamā? Vai tas ir kas labāks nekā dzīvnieki cirkā?

Valdība ir izlēmusi RPIVA likvidēt, pievienojot to Latvijas Universitātei.

Problēma ir tajā, ka paša Putina autoritāte ir augsta, bet arvien zaglīgākajai pārvaldes sistēmai zema, un tā tracina arvien lielāku sabiedrības daļu.

Pagājušā gada ekonomiskie sasniegumi liecina, ka, lai Latvijas IKP augtu, ārvalstu tiešās investīcijas nemaz nav nepieciešamas.

Divdesmit piektais marts un četrpadsmitais jūnijs ir valsts protokola pasākumi.

Labs uzmanības novēršanas manevrs no Rīgā īpaši strauji uzlēkušajiem nekustamā īpašuma nodokļiem vai ik pa laikam uzpeldošiem skandāliem ap domes struktūrām un kapitālsabiedrībām.

Ja pasākums nav komerciāls, ja tie ir tautas svētki, tad biļešu sadales mehānismam ir jābūt nekomerciālam.

Un kāpēc gan, šādi spriežot, Pētera un Pāvila baznīcu (Ave Sol) «neuzdāvināt» pareizticīgajiem?

Laikam jau iznīcinošu vērtējumu valdība nav pelnījusi, bet arī Kalnozola kunga sentenci tā vēl nav nopelnījusi.

Kādreiz pastāvēja cerības, ka ar laiku, leģionāriem pamazām aizejot citā saulē, 16. marta gājieni zaudēs aktualitāti un, tā teikt, nomirs dabiskā nāvē.

Mēs esam tādas vēstures nesēji, kur starp mums, kas te dzīvo un ikdienā varbūt ir pat labi kaimiņi, pastāv nesamierināmais.

«Latvijas Republikā tiesības uz īpašumu ir tikai bagātniekiem.».

Apsveicami, ka Dziesmu un deju svētku padome domā par to, kā nodrošināt iespējami labāku un taisnīgāku svētku biļešu iegādes procesu, par kādu gan nevar dēvēt loteriju.

Latvijā politiķi savā ziņā atgādina florbolistus.