Teorētiski par bērna ārstēšanu Eiropas Savienībā maksā Latvijas valsts, ziedojumu nauda būtu vajadzīga vien vecāku ceļa un uzturēšanās izdevumiem.

Precizētie un papildinātie 3.ceturkšņa IKP dati ir nedaudz labāki par sākotnējiem, pieaugumam gada griezumā ir «pierēķināti» 0.2 procentpunkti un tas tagad ir 2.4% (sezonāli izlīdzinātajos datos). Taču lielu izmaiņu nav un salīdzinoši lēnas izaugsmes periods turpinās.

Jauno ministru kabinetu veidošanas laikā nereti dzirdam vēlējumus, ka ministriem vajadzētu nākt no «profesionāļu vides», nevis būt «politiskajiem ielikteņiem».

Skatoties, kā pēc katrām vēlēšanām vai ministrijas nonākšanas citas partijas paspārnē mainās uzņēmumu valžu locekļi, neviļus rodas jautājums – kā šie cilvēki ir strādājuši pirms tam, ja jau tik steidzīgi ir jāmaina un ar ko labākas būs jaunieceltās amatpersonas.

Latvijai būšot jāmaksā lielas soda naudas ES par augsto gaisa piesārņojuma līmeni Rīgā. Laikam ne pārāk reālistisks ir izskanējušais priekšlikums, ka problēma atrisināma kaut kā piedabūjot rīdziniekus pārvietoties tikai kājām vai ar velosipēdiem. Nu, labi, vēl ar sabiedrisko transportu, vēlams elektrisko. Bet elektrības ražošana taču arī piesārņo gaisu.

2013.gada janvārī Latviju pāršalca pārsteidzoša ziņa, ka pēc automašīnas sadursmes ar meža zvēru Zviedrijā šīs valsts pilsone no kādas Latvijas apdrošināšanas kompānijas varētu saņemt rekordlielu kompensāciju – 400 000 eiro.

Latvijas ekonomika uzrāda jūtamas izaugsmes tendences - to apliecina gan kredītreitingu aģentūru pozitīvie novērtējumi, gan iekšzemes kopprodukta pieaugums.

Decembris bija pēdējais mēnesis, kad lats Latvijā bija vienīgais oficiālais maksāšanas līdzeklis. Kā jau tika gaidīts, tuvojoties pārejas brīdim uz eiro, skaidro latu daudzums apgrozībā strauji mazinājās, gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu uzkrājumiem atgriežoties bankās un aizvien lielākam darījumu apjomam notiekot bezskaidrās naudas ceļā.

To, ka Lembergs ir oligarhs, Latvijā, pateicoties atsevišķu mediju centīgām pūlēm nu jau vairāk nekā 15 gadu garumā, zina visi. Varbūt ne visi ir pamanījuši, ka Lemberga dēļ Latvijā ir zems dzīves līmenis, mazas algas, pensijas, ne visi ir čakli, bet kāds pat aizraujas ar neveselīgiem netikumiem, piemēram, par daudz lieto alkoholu.

Pēc intervijas ar Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču vēl brīdi parunājām par divām laika izpratnēm: hronos un kairos. Hronos nozīmē mehānisko – pulksteņa laiku.

54 dzīvību prasījušā Zolitūdes objekta attīstītāji un būvniecības pasūtītāji – SIA Homburg Zolitude – sagaidījuši pirmo izmeklētāja vizīti uzņēmumā un apsolījuši sadarboties.

Par Latvijas novērtējumu Eiropā, par Vienotības vienotību un prognozēm nākotnes politikai saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti, profesori, dr.oec. Inesi Vaideri (Vienotība).

Veiksmīga biznesa viena no atslēgām ir profesionāli un lojāli darbinieki. Lai arī bezdarba līmenis Latvijā vēl saglabājies pietiekoši augsts, nereti nākas dzirdēt, ka labus darbiniekus noteiktās jomās uzņēmumiem atrast ir pietiekoši grūti. Lai uzzinātu vairāk, kā norit uzņēmēju un augstākās izglītības iestāžu sadarbība nepieciešamo speciālistu sagatavošanā, runājām ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektori, profesori Daci Markus.

Sabiedriskajā telpā nemitīgi izskan dažādi paziņojumi par valdības plāniem un darbību ēnu ekonomikas samazināšanā, komercdarbības veicināšanā, investoru piesaistē. Ministri norāda, cik būtiski veicināt biznesa vides attīstību, jo tieši tas izvedīs Latviju no ekonomiski zemākā punkta. Cik lielā mēra komersanti un darba devēji jūtas atbalstīti un kādu palīdzību viņiem tiešām vajadzētu saņemt, lai sasniegtu vēlamos rezultātus, jautājām Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentam Vitālijam Gavrilovam.

Lai arī Latvijas iedzīvotāji un arī uzņēmumi koncentrējas galvaspilsētā – Rīgā, arī reģioni lielā mērā ietekmē Latvijas uzņemējdarbības vidi un ekonomisko situāciju. Ar kādām problēmām saskaras biznesa uzņēmumi reģionos, kādas ir to iespējas, salīdzinot ar Rīgu un kā tiem iespējams attīstīties saskaņa ar vidi, kurā tie atrodas, jautājām Valmieras domes priekšsēdētājam Inesim Boķim.