Vai neesam neko mācījušies no līdzšinējām krīzēm, vai spējam vadīt ekonomiku vai tikai reaģēt post factum?

Diskusija par jaundzimušo pilsonību, kas patiesībā nenotika, ir tik triviāla, ka to pat ir kauns nosaukt vārdā.

Sabiedrībai jāzina patiesība. Būtu labi. Bet – kāda?

Neizskatās, ka tās kvēli degtu vēlmē atbalstīt prezidenta idejas.

Savai valodai sliktumu nodarīt varam vienīgi mēs paši, neviens svešais to nevar.

Pilsētvides problēmas vēlēšanās nebija uzmanības degpunktā. Žēl, jo derēja gan.

Demogrāfija esot palikusi vienīgais strīdus objekts nākamā gada budžeta projektā, par ko sarunas turpināsies šodien, bet rīt Demogrāfisko lietu centrs mēģinās prioretizēt ieceres «ierobežoto līdzekļu situācijā».

«Ideja likt visiem kārtot eksāmenus tikai latviešu valodā demonstrē valdošo spēku absolūtu neizpratni par līdzās dzīvojošo mazākumtautību kultūru un raksturu,»

Tā vietā, lai būvētu abstraktus plānus un kalkulētu procesus tikai Excel tabulās, valdības ekspertiem būtu lietderīgi šad un tad nolaisties arī uz grēcīgās Latvijas zemes.

Mans mazdēls šodien sāk iet skolā. Es novēlu, lai viņam veicas ar skolotājiem tāpat, kā veicās man. Visos līmeņos – no pamatskolas līdz augstskolai – man bija tādi skolotāji, kuru priekšā vērts noliekt galvu dziļā cieņā un pateicībā par to, ko viņi man devuši kā cilvēki un profesionāļi.

Politiskā aktrise Strīķe, kas agrāk dzīvoja tādā kā krievu bojevikā, kur «labie menti» karo pret «sliktajiem», tagad ir pārcēlusies uz politisku trilleri - tur, kur taisa «lielo politiku», intrigas un troņu spēles.

Minēto «pieminekļa projektu» patlaban reklamē «apvienības pret nacismu» vadonis Jānis Kuzins, nosaukdams slepkavu Kononovu par «varoni». Nu, katram, kā smejies, savs.

Man gribētos, lai katrs no mums, atceroties vai nu 1990. gada 4. maiju, vai 1991. gada 21. augustu, padomā par to, kādu nācijas, tautas, sevis de facto pašnoteikšanās, patības līmeni esam šajā atjaunotās neatkarības ceturtdaļgadsimtā sasnieguši.

Brīvā un demokrātiskā valstī ikviens, gan konservatīvais, gan liberālis, pat progresīvie, drīkst ņemt rokā cirtni un cirst nabassaites pušu gan pa labi, gan pa kreisi.

Manā uztverē neviena organizācija (partija) un tās mērķi nav cilvēka, cilvēku savstarpējās saskarsmes vērti.